Iet uz pamatdaļu

Radies nejauši vai radīts?

Cilvēka organisms

Organisma spēja sadziedēt brūces

Ko zinātnieki cenšas atdarināt jaunu sintētisku materiālu izveidē?

Sauszemes dzīvnieki

Jūrasūdra kažoks (Radies nejauši vai radīts?)

Daudziem zīdītājiem, kas mīt aukstos ūdeņos, ir biezs zemādas tauku slānis, kas palīdz saglabāt ķermeņa siltumu. Taču jūrasūdrs izmanto citu metodi.

Kaķa ūsas (Radies nejauši vai radīts?)

Kāpēc zinātnieki izstrādā robotus, kas aprīkoti ar sensoriem, kurus dēvē par elektroniskajām ūsām?

Suņa oža (Radies nejauši vai radīts?)

Kāpēc zinātnieki cenšas atdarināt suņa ožas aparātu?

Ūdens organismi

Kuprvaļa spuras

Uzziniet, kāds praktisks izmantojums ir rasts zināšanām par kuprvaļa spuru uzbūvi.

Pilotvaļa pašattīrošā āda (Radies nejauši vai radīts?)

Kāpēc kuģu īpašniekus interesē tās unikālās īpašības?

Delfīna eholokators (Radies nejauši vai radīts?)

Zinātnieki mēģina kopēt šo dzīvnieku apbrīnojamās spējas izpētīt un saprast vidi.

Sēpijas spēja mainīt krāsu

Inženieri savos izgudrojumos mēģina atdarināt šo spēju, lai radītu apģērbu, kas maina krāsu vienā acumirklī.

Jūraszirdziņa aste (Radies nejauši vai radīts?)

Jūraszirdziņa unikālā aste iedvesmo robottehniķus meklēt jaunus risinājumus.

Putni

Planējošo putnu uzliektie spārnu gali

Iedvesmojoties no tiem, aviokonstruktori ir izstrādājuši lidmašīnas spārna konstrukciju, kas tikai viena gada laikā vien ir ļāvusi ietaupīt 7,6 miljardus litru degvielas.

Albatrosa ekonomiskais lidojums

Uzziniet, kā šis putns spēj stundām ilgi planēt bez neviena spārna vēziena!

Sarkanās puskuitalas navigācijas sistēma

Uzziniet par šī putna astoņu dienu ilgo pārlidojumu — vienu no visapbrīnojamākajiem migrācijas ceļojumiem, kādi cilvēkiem vispār zināmi.

Rāpuļi un abinieki

Agāmas aste (Radies nejauši vai radīts?)

Kā šī ķirzaka no horizontālas virsmas var uzlēkt uz vertikālas sienas?

Krokodila žokļi (Radies nejauši vai radīts?)

Krokodilam sakodiens ir trīsreiz spēcīgāks nekā lauvam vai tīģerim, taču viņa žokļi ir jutīgāki nekā cilvēka pirkstu gali. Kā tas iespējams?

Čūskas āda

Kas padara čūsku ādu tik izturīgu, ka tās spēj gan rāpties pa nelīdzeniem koku stumbriem, gan ieurbties rupjās smiltīs?

Kukaiņi

Kamenes lidojuma stabilitāte (Radies nejauši vai radīts?)

Kā tas var būt, ka šī sīkā radība pārspēj vispieredzējušākos pilotus?

Bites nolaišanās stratēģija

Kas bites nolaišanās stratēģiju padara ideāli piemērotu ieviešanai lidojošu robotu vadības sistēmās?

Bišu šūnas (Radies nejauši vai radīts?)

Ko par bišu šūnu formu 1999. gadā pierādīja matemātiķi?

Koksnes skudras taustekļu tīrītājs

Lai šis kukainītis izdzīvotu, tam jāuztur sevi tīru. Kā tas paveic šo uzdevumu?

Sahāras smilšskudras karstumizturīgais kažoks

Šis kukainītis ir viens no karstumizturīgākajiem dzīvniekiem. Kas tam palīdz izdzīvot nepanesamā karstumā?

Periodiskās cikādes dzīves cikls

Šiem apbrīnojamajiem kukaiņiem ir neparasts dzīves cikls — tie parādās virs zemes tikai uz dažām nedēļām reizi 13 vai 17 gados.

Gaismu absorbējošie tauriņa spārni

Dažu tauriņu sugu spēja lieliski absorbēt gaismu ir izskaidrojama ar kaut ko vairāk nekā tikai ar spārnu tumšo pigmentu.

Kāpostu balteņa V veida spārnu stāvoklis (Radies nejauši vai radīts?)

Ar ko kāpostu baltenis ir ieinteresējis speciālistus, kas cenšas konstruēt efektīvākus saules paneļus?

Augļmušas manevrēšanas spējas

Šie kukaiņi spēj veikt tādus manevrus, kādus veic kaujas lidmašīnas, turklāt tikai piecās sekundes tūkstošdaļās.

Zirnekļveidīgie

Labirintzirnekļa lipīgais noslēpums

Labirintzirnekļa tīkls var būt piestiprināts pie virsmas vai nu spēcīgi, vai vāji atkarībā no vajadzības. Kā zirneklis to panāk?

Augi

Pollia condensata mirdzoši zilo ogu noslēpums

Pollia condensata ogām nav zilā pigmenta, taču visā augu pasaulē nav redzēta tik spilgti zila krāsa, kāda ir šīm ogām. Kāds ir šo mirdzoši zilo ogu noslēpums?