TĀ KĀ čūskas pārvietojas, lienot uz vēdera, šo rāpuļu ādai ir jāiztur pastāvīga berze. Dažu sugu čūskas rāpjas augšup pa grubuļainiem koku stumbriem, bet citas ieurbjas rupjās smiltīs. Kas padara čūsku ādu tik izturīgu?

Pārdomām. Dažādu sugu čūskām āda atšķiras gan pēc biezuma, gan pēc uzbūves, taču tām visām ir kaut kas kopīgs: āda ārpusē ir stingra, bet iekšpusē kļūst aizvien mīkstāka. Ko tas dod? ”Ja materiāla ārējā virsma ir cieta, bet iekšpusē tā struktūra pakāpeniski pāriet elastīgā, trieciena spēks izkliedējas lielā laukumā,” rakstīja bioloģe Marija Kristīne Kleina. Ādas unikālās uzbūves dēļ čūskas ķermeņa saķere ar zemi ir pietiekama, lai čūska varētu pārvietoties, bet vienlaikus šāda uzbūve ļauj vienmērīgi izlīdzināt asu akmeņu radīto spiedienu, tā pasargājot ādu no bojājumiem. Rāpuļu ādai patiešām ir jābūt izturīgai, jo čūskas to parasti maina tikai ik pēc diviem vai trim mēnešiem.

Materiāli, kam piemistu tādas pašas īpašības kā čūskas ādai, būtu noderīgi medicīnā, piemēram, neslīdošu un sevišķi izturīgu implantu ražošanā. Savukārt dzinējiekārtām un konveijeriem, kuru izgatavošanā būtu ņemti vērā čūskas ādas uzbūves principi, būtu jāizmanto mazāk ziežvielu, kas piesārņo vidi.

Kā jūs domājat? Vai čūskas āda ir radusies evolūcijas ceļā, vai arī tā ir radīta?