Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Leejtwg Yog Tus Kav Vajtswv Lub Tseem Fwv?

Leejtwg Yog Tus Kav Vajtswv Lub Tseem Fwv?

Vajtswv siv ib txhia los sau tseg hauv phau Vajlugkub tej yam uas pab kom peb paub seb leejtwg yuav yog tus vajntxwv kav Vajtswv lub tseem fwv. Lawv hais tias tus vajntxwv yog

  • Vajtswv xaiv. “Kuv tsa kuv tus vajntxwv . . . kuv yuav muab txhua haivneeg cob rau koj, tagnrho lub ntiajteb no yuav yog koj tug.”​—Phau Ntawv Nkauj 2:6, 8.

  • Vajntxwv Daviv tus xeeb ntxwv. “Muaj ib tug menyuam twb los yug hauv peb cov lawm! Vajtswv muab ib tug tub pub rau peb . . . Nws kev tswjhwm yuav nthuav loj zuj zus, thiab kev thajyeeb yuav muaj tsis paub kawg nyob saum Daviv lub zwmtxwv thiab thoob plaws nws lub tebchaws.”​—Yaxayas 9:6, 7.

  • Tus uas yug hauv Npelehees. “Npelehees . . . kuv yuav tso ib tug thawjcoj los tshwm rau hauv koj los . . . Txhua haivneeg thoob ntiajteb yuav lees hais tias nws yog tus uas muaj hwjchim loj kawg nkaus.”​—Mikhas 5:2, 4.

  • Tus uas neeg tawm tsam thiab muab tua. “Peb tsis quavntsej nws ib yam li nws tsis tsimtxiaj dabtsi . . . Twb yog vim peb tej kev txhaum nws thiaj raug ntaus nqaij ntuag ntshav nrog.”​—Yaxayas 53:3, 5.

  • Tus uas Vajtswv tsa ciaj sawv rov los thiab muaj hwjchim. “Rau qhov koj tsis tau muab kuv cob rau hauv [qhov ntxa], lossis cia tus uas hwm koj pom lub qhov tuag . . . Muaj kev zoo siab mus ib txhis nyob hauv koj txhais tes xis.”​—Phau Ntawv Nkauj 16:10, 11, TT.

Yexus Khetos Yuav Ua Tus Vajntxwv Zoo Tshaj Plaws

Txij thaum ntuj tsim teb raug los, Yexus Khetos tib leeg xwb thiaj yog tus uas cov nqe Vajlugkub no hais txog. Ua ntej yug Yexus, muaj ib tug tubtxib saum ntuj los hais rau nws niam uas yog Malis tias: “Vajtswv yuav tsa nws ua vajntxwv, ib yam li nws yawgkoob Daviv . . . thiab nws lub tebchaws [tseem fwv] yuav nyob mus tsis paub kawg li.”​—Lukas 1:31-33.

Yexus tsis kav thaum nws nyob hauv ntiajteb rau qhov nws yuav kav Vajtswv lub tseem fwv saum ntuj ceeb tsheej. Vim li cas nws yuav kav zoo tshaj plaws? Yuav kom peb paub, peb yuav tau mus saib seb Yexus tau ua li cas thaum nws tseem nyob hauv ntiajteb.

  • Yexus hlub tshua tibneeg. Yexus pab cov laus cov hluas, tsis hais pojniam txivneej tibsi. Nws tsis xaiv leejtwg ntsej muag li. (Mathais 9:36; Malakaus 10:16) Xws li thaum ib tug neeg mob ruas thov tias: “Yog koj txaus siab kho kuv tus mob, koj yeej kho tau.” (Malakaus 1:40-42) Yexus khuvleej tus yawg ntawd, Yexus thiaj kho nws tus mob zoo lawm.

  • Yexus qhia kom peb ua haum Vajtswv siab. Nws hais tias: “Nej yuav muab Vajtswv thiab nyiaj txiag saib hlob ib yam nkaus yeej tsis tau.” Nws kuj qhia kom peb ua rau lwm tus li peb xav kom lwm tus ua rau peb. Tsis tas li ntawd, nws qhia ntxiv tias Vajtswv kuj xav paub seb peb xav li cas hauv peb lub siab. Yog li ntawd, peb yuav tau paub tswj peb lub siab thiab txojkev xav. (Mathais 5:28; 6:24; 7:12) Yexus hais tias yuav kom muaj kev zoo siab tiag, peb yuav tsum ua raws li peb tau kawm txog Vajtswv.​—Lukas 11:28.

  • Yexus qhia txojkev hlub lwm tus yog li cas tiag. Tej lus Yexus hais thiab tej yam nws ua raug tibneeg siab kawg li. Phau Vajlugkub hais tias “cov neeg uas tuaj mloog Yexus qhia ntawd xav tsis thoob li” rau qhov nws qhia li tus neeg uas muaj hwjchim. (Mathais 7:28, 29) Yexus kuj qhia cov neeg ntawd tias: “Hlub nej cov yeebncuab.” Tsis tas li ntawd, thaum nws yuav tu siav nws thov Vajtswv rau cov uas xav muab nws tua tias: “Txiv, thov koj zam txim rau lawv! Rau qhov lawv tsis paub hais tias lawv ua dabtsi.”​—Mathais 5:44; Lukas 23:34.

Yexus tib leeg xwb thiaj li tsim nyog ua tus kav vim nws pab thiab nws hlub tshua tibneeg. Yog li ntawd, thaum twg Yexus mam li pib kav?