Mateja 4:1—25

4  Tad gars Jēzu aizveda tuksnesī, kur viņu kārdināja+ Velns.+  Jēzus bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un viņš bija izsalcis.  Tad atnāca kārdinātājs+ un teica viņam: ”Ja tu esi Dieva dēls, liec šiem akmeņiem kļūt par maizi!”  Bet Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien,* bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas* mutes.””+  Pēc tam Velns viņu aizveda uz svēto pilsētu+ un, nostādījis viņu uz tempļa mūra*,+  teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: ”Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, lai tava kāja neatsistos pret akmeni.””+  Jēzus sacīja: ”Bet vēl ir rakstīts: ”Nepārbaudi Jehovu, savu Dievu!””+  Tad Velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu, parādīja viņam visas pasaules valstis un to spožumu+  un teica: ”To visu es tev došu, ja tu nometīsies zemē un mani pielūgsi.” 10  Bet Jēzus atbildēja: ”Ej projām, Sātan! Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu,+ un kalpo* vienīgi viņam.””+ 11  Pēc tam Velns viņu atstāja,+ un pie Jēzus ieradās eņģeļi, lai par viņu parūpētos.+ 12  Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis ir apcietināts,+ viņš aizgāja uz Galileju.+ 13  Vēlāk, atstājis Nācareti, viņš apmetās Kapernaumā,+ kas atrodas pie jūras, Zebulona un Naftaļa robežās, 14  lai piepildītos vārdi, ko ir teicis pravietis Jesaja: 15  ”Zebulona zeme un Naftaļa zeme pie ceļa uz jūru, viņpus Jordānai, cittautiešu Galileja! 16  Ļaudis, kas dzīvo tumsā, ieraudzīja spožu gaismu, un pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, uzausa gaisma.”+ 17  No tā laika Jēzus sāka sludināt: ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!”+ 18  Iedams gar Galilejas jūru*, viņš ieraudzīja divus brāļus — Sīmani, sauktu par Pēteri,+ un viņa brāli Andreju — metam jūrā tīklu, jo tie bija zvejnieki.+ 19  Viņš tiem teica: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.”+ 20  Tie uzreiz atstāja tīklus un sekoja Jēzum.+ 21  Iedams tālāk, viņš ieraudzīja vēl divus brāļus, Jēkabu un viņa brāli Jāni, Cebedeja dēlus,+ kas kopā ar savu tēvu Cebedeju laivā lāpīja tīklus, un viņš tos pasauca.+ 22  Tūlīt pat tie atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam. 23  Pēc tam Jēzus apstaigāja visu Galileju,+ mācīdams sinagogās,+ sludinādams labo vēsti par Dieva valstību un dziedinādams visādas slimības un kaites.+ 24  Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju, un pie viņa atveda cilvēkus, ko mocīja dažādas slimības un kas cieta lielas sāpes,+ dēmonu apsēstos,+ epilepsijas slimniekus+ un paralizētos, un viņš tos visus dziedināja. 25  Tā nu viņam sekoja lieli ļaužu pulki no Galilejas, Dekapoles*, Jeruzālemes, Jūdejas un no Jordānas otra krasta.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien”.
Vai ”uz tempļa parapeta; tempļa augstākajā vietā”.
Vai ”veic svētu kalpošanu”. Gr. vārds ir lietots, tikai runājot par kalpošanu Dievam, tātad — svētu kalpošanu.
Patiesībā ezers, kas evaņģēlijos saukts arī par Ģenecaretes ezeru un Tiberijas jūru.