Lūkas 22:1—71
-
Priesteri kaļ plānu nogalināt Jēzu (1—6)
-
Sagatavošanās pēdējai Pashai (7—13)
-
Tiek iedibināts Kunga mielasts (14—20)
-
”Mans nodevējs ir ar mani pie galda” (21—23)
-
Mācekļi strīdas par to, kurš ir galvenais (24—27)
-
Jēzus noslēdz līgumu par valstību (28—30)
-
Jēzus paredz, ka Pēteris no viņa atteiksies (31—34)
-
Maks, soma, divi zobeni (35—38)
-
Jēzus lūgšana Olīvkalnā (39—46)
-
Jēzus tiek apcietināts (47—53)
-
Pēteris noliedz, ka pazīst Jēzu (54—62)
-
Jēzu izsmej (63—65)
-
Sinedrijs tiesā Jēzu (66—71)
22 Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Pashu,+
2 un virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju atbrīvoties no Jēzus,+ taču viņi baidījās no ļaudīm.+
3 Tad Sātans iegāja Jūdā, ko sauca par Iskariotu un kas piederēja pie tiem divpadsmit,+
4 un Jūda aizgāja un apspriedās ar virspriesteriem un tempļa sardzes priekšniekiem, kā nodot tiem Jēzu.+
5 Tie nopriecājās un apsolīja viņam samaksāt sudrabā.+
6 Jūda piekrita un sāka meklēt izdevību, kā Jēzu nodot, kad nebūtu klāt ļaužu.
7 Pienāca Neraudzētās maizes svētku diena*, kurā bija jākauj Pashas upuris,+
8 un Jēzus sūtīja Pēteri un Jāni, teikdams: ”Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu!”+
9 Tie jautāja: ”Kur tu vēlies, lai mēs to sagatavojam?”
10 Viņš atbildēja: ”Kad ieiesiet pilsētā, jūs satiksiet cilvēku, kas nesīs māla krūku ar ūdeni. Sekojiet viņam mājā, kurā viņš ieies,+
11 un sakiet nama saimniekam: ”Skolotājs vaicā: ”Kur ir tā viesistaba, kur es ar saviem mācekļiem varu baudīt Pashas mielastu?””
12 Viņš jums parādīs lielu augšistabu, kurā būs viss nepieciešamais. Tur tad arī sagatavojiet mielastu.”
13 Tie aizgāja, un viss notika tieši tā, kā Jēzus bija teicis. Tad viņi sagatavoja visu Pashai.
14 Kad bija pienācis laiks, Jēzus kopā ar apustuļiem apsēdās pie galda.+
15 Viņš tiem sacīja: ”Es esmu karsti ilgojies pirms savām ciešanām kopā ar jums baudīt šo Pashas mielastu,
16 jo, es jums saku, es to vairs neēdīšu, līdz kamēr tas viss piepildīsies Dieva valstībā.”
17 Un, paņēmis kausu, viņš pateicās Dievam un teica: ”Ņemiet to un padodiet cits citam,
18 jo, es jums saku, es turpmāk vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas, kamēr nebūs atnākusi Dieva valstība.”
19 Viņš paņēma arī maizi+ un, pateicies Dievam, pārlauza to un deva mācekļiem, sacīdams: ”Tā ir* mana miesa,+ kas tiks atdota par jums.+ To dariet, mani pieminot.”+
20 Tāpat viņš pēc mielasta paņēma kausu un sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums,+ kura pamatā ir manas asinis,+ kas tiks izlietas par jums.”+
21 ”Bet, lūk, mans nodevējs ir ar mani pie galda.+
22 Cilvēka dēls aiziet, kā paredzēts,+ tomēr bēdas tam, kurš viņu nodod!”+
23 Tad tie sāka savā starpā spriest, kurš gan no viņiem kaut ko tādu varētu izdarīt.+
24 Pēc tam viņu starpā iedegās strīds par to, kurš no viņiem būtu uzskatāms par galveno*.+
25 Bet Jēzus tiem teica: ”Tautu ķēniņi ir to kungi, un tos, kam ir vara pār tautām, sauc par labdariem,+
26 bet jūs tādi nedrīkstat būt.+ Lai augstākais* jūsu starpā kļūst kā zemākais+ un galvenais — kā citu kalps.
27 Kurš ir augstāks: tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas apkalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.+
28 Jūs esat palikuši ar mani+ manos pārbaudījumos,+
29 un es ar jums slēdzu līgumu par valstību, tāpat kā mans Tēvs ir noslēdzis līgumu ar mani,+
30 lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā,+ sēdētu troņos+ un tiesātu divpadsmit Izraēla ciltis.+
31 Sīmani, Sīmani! Sātans ir pieprasījis, lai viņam ļauj jūs sijāt kā kviešus,+
32 bet es esmu karsti lūdzis par tevi, lai tev nezustu ticība.+ Kad būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!”+
33 Tad Pēteris teica: ”Kungs, es esmu gatavs iet ar tevi gan cietumā, gan nāvē!”+
34 ”Es tev saku, Pēteri, šodien gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīs reizes būsi noliedzis, ka mani pazīsti,”+ atbildēja Jēzus.
35 Pēc tam viņš mācekļiem pajautāja: ”Vai jums kaut kā trūka, kad es jūs sūtīju bez maka, pārtikas somas un sandalēm?”+ Tie atteica: ”Nē, nekā!”
36 Tad viņš tiem norādīja: ”Bet tagad lai tas, kam ir maks, ņem to, tāpat arī pārtikas somu, un, kam nav zobena, lai pārdod savas drēbes un to iegādājas.
37 Jo es jums saku, ka ir jāpiepildās tam, kas par mani rakstīts: ”Viņš tika pieskaitīts likuma pārkāpējiem.”+ Tas, kas par mani rakstīts, tagad piepildās.”+
38 Tie ieminējās: ”Kungs, te ir divi zobeni!” Viņš noteica: ”Ar to pietiek.”
39 Izgājis no turienes, Jēzus pēc sava paraduma devās uz Olīvkalnu, un mācekļi viņam sekoja.+
40 Tur nonācis, Jēzus tiem teica: ”Lūdziet Dievu, lai nepadotos kārdinājumam!”+
41 Viņš pagāja no tiem akmens sviediena attālumā, nometās ceļos un sāka lūgt Dievu:
42 ”Tēvs, ja vien tu vēlies, paņem šo kausu prom no manis! Tomēr lai notiek nevis pēc mana, bet pēc tava prāta.”+
43 Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja.+
44 Bet lielās dvēseles mokās viņš lūdza Dievu vēl jo kvēlāk,+ un viņa sviedri pilēja zemē kā asins lāses.
45 Kad Jēzus pēc lūgšanas piecēlās un aizgāja pie mācekļiem, viņš ieraudzīja, ka tie, paguruši no bēdām, ir aizmiguši.+
46 Tad viņš tiem sacīja: ”Kāpēc jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai nepadotos kārdinājumam!”+
47 Kamēr viņš vēl runāja, parādījās ļaužu pūlis, ko veda Jūda, viens no divpadsmit. Jūda pienāca pie Jēzus, lai viņu noskūpstītu.+
48 Bet Jēzus jautāja: ”Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka dēlu?”
49 Sapratuši, kas tūlīt notiks, tie, kas bija Jēzum blakus, vaicāja: ”Kungs, vai mums cirst ar zobenu?”
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam labo ausi.+
51 Bet Jēzus atbildēja: ”Diezgan!” Pēc tam viņš pieskārās kalpa ausij un to izdziedināja.
52 Tad Jēzus teica virspriesteriem, tempļa sardzes priekšniekiem un vecākajiem, kas bija ieradušies pēc viņa: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs esat atnākuši ar zobeniem un rungām?+
53 Kamēr es dienu no dienas biju ar jums templī,+ jūs mani nesaņēmāt ciet.+ Bet tagad ir jūsu stunda un tumsas vara.”+
54 Tad tie Jēzu apcietināja un aizveda+ uz augstā priestera namu, bet Pēteris pa gabalu sekoja.+
55 Kad ļaudis pagalma vidū iekūra ugunskuru un sasēdās pie tā, starp viņiem apsēdās arī Pēteris.+
56 Ugunskura gaismā kāda kalpone viņu ieraudzīja un, vērīgi ieskatījusies, teica: ”Arī šis bija kopā ar viņu.”
57 Bet Pēteris to noliedza: ”Sieviete, es viņu nepazīstu!”
58 Pēc brīža viņu ieraudzīja kāds cits un sacīja: ”Arī tu esi viens no viņiem.” Taču Pēteris atteica: ”Nē, neesmu.”+
59 Kad bija pagājusi apmēram stunda, kāds cits sāka uzstājīgi apgalvot: ”Arī šis noteikti bija ar viņu, jo viņš taču ir galilejietis.”
60 Pēteris izsaucās: ”Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā!” Viņš vēl nebija to pateicis, kad pēkšņi dziedāja gailis.
61 Bet Kungs pagriezās un paskatījās uz Pēteri. Tad Pēteris atcerējās vārdus, ko Kungs viņam bija sacījis: ”Pirms šodien dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies,”+ —
62 un, ārā izgājis, viņš rūgti raudāja.
63 Bet tie, kas apsargāja Jēzu, sāka viņu izsmiet+ un sist+
64 un, aizseguši viņam seju, sacīja: ”Ja tu esi pravietis, pasaki, kurš tev iesita!”
65 Tie viņu nievāja arī visādiem citādiem vārdiem.
66 Kad bija uzaususi diena, kopā sanāca tautas vecākie — virspriesteri un rakstu mācītāji.+ Jēzu ieveda sinedrija zālē, un tie pieprasīja:
67 ”Ja tu esi Kristus, saki mums to!”+ Bet viņš tiem atbildēja: ”Pat ja es jums pateiktu, jūs tik un tā neticētu,
68 un, ja es jums kaut ko jautātu, jūs vienalga neatbildētu.
69 Bet no šī brīža Cilvēka dēls+ sēdēs pie varenā Dieva labās rokas.”+
70 Tad visi jautāja: ”Tātad tu esi Dieva Dēls?” ”Jūs paši sakāt, ka es tas esmu,” viņš atbildēja.
71 ”Kamdēļ mums vēl vajadzīgas liecības?” tie iesaucās. ”Mēs taču to esam dzirdējuši no viņa paša mutes.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Gr. vārds, kas tulkots ”ir”, šeit lietots ar nozīmi ”simbolizē; nozīmē”.
^ Burt. ”lielāko”.
^ Burt. ”lielākais”.
