Jēkaba 1:1—27
1 Jēkabs,+ Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina pa pasauli izkaisītās divpadsmit ciltis.
2 Mani brāļi, kad jūs sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem, priecājieties,+
3 zinādami, ka pārbaudīta ticība rada izturību.+
4 Bet izturība lai paveic savu darbu līdz galam, lai jūs būtu pilnīgi, bez jebkādas vainas un jums nekā netrūktu.+
5 Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam,+ kas nepārmezdams dāsni dod visiem,+ un tā viņam tiks dota.+
6 Bet lai viņš lūdz ticībā,+ it nemaz nešaubīdamies,+ jo tas, kas šaubās, ir kā vēja dzenāts un šurpu turpu svaidīts jūras vilnis.
7 Šāds cilvēks lai pat necer kaut ko saņemt no Jehovas* —
8 viņš ir neizlēmīgs vīrs,+ svārstīgs visā, ko viņš dara.
9 Lai necilais brālis līksmo, ka ir paaugstināts,+
10 bet bagātais — ka ir pazemots,+ jo bagātais iznīks kā zieds laukā.
11 Kad uzlec saule un sāk kveldēt, zāle novīst, zieds nobirst un tā skaistums iet bojā. Tā aprausies arī bagātnieka gaitas.+
12 Laimīgs ir tas, kurš iztur pārbaudījumus,+ jo, iemantojis Dieva atzinību, viņš saņems dzīvības vainagu,+ ko Jehova ir apsolījis tiem, kas viņu mīl.+
13 Pārbaudījumā* neviens lai nesaka: ”Dievs mani pārbauda*,” — jo Dievu nevar pārbaudīt ar kaut ko ļaunu un arī pats viņš nevienu tā nepārbauda*.
14 Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre.+
15 Kad iekāre ir nobriedusi, tā noved pie grēka*, savukārt grēks, kad tas ir izdarīts, ved nāvē.+
16 Neļaujieties maldiem, mani mīļie brāļi!
17 Ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte nāk no augšas+ — no gaismas* Tēva,+ kas nemainās kā mainīgās ēnas.+
18 Pēc savas gribas viņš mūs ir radījis ar patiesības vēsti,+ lai mēs būtu vieni no pirmajiem, kurus viņš ir izraudzījies no savas radības*.+
19 Ziniet, mani mīļie brāļi: ikvienam jābūt naskam klausīties, gausam runāt,+ gausam dusmoties,+
20 jo ar cilvēka dusmām nevar panākt Dieva taisnību*.+
21 Tāpēc atmetiet visu netīrību un jebkādu, pat visniecīgāko ļaunumu*+ un pazemīgi* pieņemiet Dieva vārdus, kas tiek dēstīti jūsos un var jūs izglābt.
22 Esiet vārda* darītāji+ un ne tikai klausītāji, kas māna paši sevi.
23 Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet nav tā darītājs,+ viņš līdzinās cilvēkam, kas raugās uz savu seju spogulī,
24 bet, paskatījies uz sevi, aiziet un tūlīt pat aizmirst, kā viņš izskatās.
25 Turpretī tas, kurš uzmanīgi ielūkojas pilnīgajā brīvības likumā+ un neatkāpjas no tā, ir kļuvis nevis par aizmāršīgu klausītāju, bet par darba darītāju, un viņš būs laimīgs, tā rīkodamies.+
26 Ja kāds domā, ka viņš kalpo Dievam, bet nesavalda mēli,+ viņš sevi māna un viņa kalpošana ir veltīga.
27 Lūk, ko mūsu Dievs un Tēvs uzskata par tīru un nevainojamu kalpošanu: gādāt par bāreņiem+ un atraitnēm+ viņu bēdās+ un pasargāt sevi pasaules neaptraipītu.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”Kārdinājumā”.
^ Vai ”kārdina”.
^ Vai ”Dievu nav iespējams kārdināt un arī pats viņš nevienu nekārdina”.
^ Burt. ”dzemdē grēku”.
^ Vai ”debess spīdekļu”.
^ Vai ”vieni no viņa radības pirmajiem augļiem”.
^ Vai ”taisnību, ko prasa Dievs”.
^ Vai ”ar lēnprātību”.
^ Vai, iesp., ”un ļaunumu, kas ir tik izplatīts”.
^ Vai ”Dieva vārdu”.
