Jūs noteikti piekritīsiet — ja sabiedrībā ir izplatīta korupcija, arī jebkura valdība, ko veido šīs sabiedrības pārstāvji, neizbēgami būs korumpēta. Tātad valdība bez korupcijas ir iespējama tikai tad, ja to neveido cilvēki. Bībelē ir runāts par šādu valdību — tā ir Dieva valstība, par ko Jēzus mācīja lūgt savus sekotājus. (Mateja 6:9, 10.)

Dieva valstība ir reāla, un tā valda no debesīm. Šī Dieva izveidotā valdība aizstās visas cilvēku valdības. (Psalms 2:8, 9; Atklāsmes 16:14; 19:19—21.) Dieva valstība sagādās cilvēcei daudz laba, piemēram, tā darīs galu korupcijai. Pievērsīsim uzmanību sešiem faktoriem, kas garantē, ka Dieva valstība to spēs panākt.

PROBLĒMA. Valsts pārvaldes struktūras saņem finansējumu no valsts iedzīvotājiem, visbiežāk — iekasējot nodokļus un nodevas. Daži ierēdņi nespēj pretoties kārdinājumam piesavināties budžeta līdzekļus, citi ņem kukuļus no personām, kas vēlas veikt mazākus nodokļu un cita veida maksājumus valstij. Ko tas izraisa? Valsts palielina nodokļus, lai kompensētu budžetā nesaņemtos ieņēmumus, tas savukārt veicina vēl lielāku korupciju. Šādā situācijā parasti visvairāk cieš godīgi cilvēki.

RISINĀJUMS. Dieva valstībai varu ir piešķīris visvarenais Dievs — Jehova *. (Atklāsmes 11:15.) Tai  nav jāiekasē nodokļi, lai finansētu savu darbību. Dievam piemīt ”liels spēks un vara”, un viņš ir neizsakāmi dāsns, tāpēc viņa valstība spēs pilnībā apmierināt savu padoto vajadzības. (Jesajas 40:26; Psalms 37:4.)

PROBLĒMA. Korupcijas izskaušanai ”jāsākas no augšas”, uzsvēra iepriekšējā rakstā minētā S. Roza-Ekermena. Ja valdība cenšas apkarot korupciju policijā vai muitā, bet piever acis uz to, kas notiek augstu amatpersonu vidū, tā zaudē pilsoņu uzticību. Turklāt pat visgodīgāko vadītāju ietekmē visiem cilvēkiem piemītošā iedzimtā nepilnība. Bībelē ir teikts: ”Virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu.” (Salamans Mācītājs 7:20.)

RISINĀJUMS. Jēzus Kristus, ko Dievs ir iecēlis par savas valstības valdnieku, atšķirībā no cilvēkiem ir pilnīgs, un viņu nevar pamudināt uz nepareizu rīcību. Savu neuzpērkamību Jēzus pierādīja, noraidot vislielāko kukuli, kāds jebkad ir ticis piedāvāts, — viņš atteicās no ”visām pasaules valstīm un to spožuma”. Tas Jēzum tika solīts apmaiņā pret to, ka viņš vienu reizi pielūgtu pasaules valdnieku, Sātanu. (Mateja 4:8—10; Jāņa 14:30.) Viņš bija tik cieši apņēmies saglabāt uzticību Dievam, ka pat pirmsnāves mokās atteicās no apdullinošām vielām, kas varētu mazināt sāpes, jo viņš apzinājās, ka tad vairs nespētu skaidri spriest. (Mateja 27:34.) Jēzus, ko Dievs ir cēlis augšā debesu dzīvei, ir pierādījis, ka tiešām ir cienīgs valdīt Dieva valstībā. (Filipiešiem 2:8—11.)

PROBLĒMA. Daudzās valstīs regulāri notiek vēlēšanas, kas teorētiski sniedz iespēju nepieļaut, ka atkārtoti tiktu ievēlēti korumpēti politiķi. Bet realitātē pat tā sauktajās attīstītajās valstīs ne priekšvēlēšanu kampaņas, ne pašas vēlēšanas nav pasargātas no korupcijas. Bagātnieki var ietekmēt esošās un nākamās amatpersonas, dodot ziedojumus priekšvēlēšanu kampaņām un izmantojot citas iespējas.

ASV Augstākās tiesas tiesnesis Džons Pols Stīvenss rakstīja, ka šāda ietekme apdraud ”ne tikai valsts varas leģitimitāti un efektivitāti, bet arī sabiedrības uzticēšanos varai”. Tāpēc nav pārsteigums, ka visā pasaulē daudzi cilvēki par viskorumpētāko institūciju uzskata politiskās partijas.

RISINĀJUMS. Tā kā Dieva izveidotā valdība ir stabila un tā valdīs mūžīgi, ir absolūti neiespējami, ka tās valdīšanas laikā varētu notikt ar priekšvēlēšanu kampaņu vai vēlēšanām saistīta krāpšanās. (Daniēla 7:13, 14.) Dieva valstības valdnieku  ir izraudzījies Dievs, tāpēc šīs valstības vara nav atkarīga no vēlēšanām un to nav iespējams gāzt. Dieva valstības stabilitāte nodrošinās to, ka tā vienmēr darbosies savu pavalstnieku ilgtermiņa interesēs.

PROBLĒMA. Sākumā varētu šķist, ka jaunu likumu ieviešana var nākt par labu. Bet speciālisti atzīst, ka bieži vien notiek tā — jo vairāk likumu tiek izdots, jo vairāk iespēju rodas koruptīvu pārkāpumu izdarīšanai. Turklāt daudzos gadījumos pretkorupcijas normatīvo aktu īstenošana izmaksā dārgi, bet ar tiem tiek panākts ļoti maz.

RISINĀJUMS. Dieva valstības noteiktie likumi ir nesalīdzināmi pārāki par cilvēku izdotajiem likumiem. Piemēram, Jēzus nevis sastādīja garu sarakstu ar noteikumiem, bet minēja likumu, ko mēdz saukt par ”zelta likumu”. Viņš teica: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet viņiem.” (Mateja 7:12.) Iespējams, vēl būtiskāks ir fakts, ka Dieva valstības likumi pievērš uzmanību ne vien rīcībai, bet arī rīcības motīviem. ”Mīli tuvāko kā sevi pašu,” uzsvēra Jēzus. (Mateja 22:39.) Protams, Dievs var arī sekot līdzi tam, vai šādi likumi tiek ievēroti, jo viņš spēj ieskatīties cilvēku sirdī. (1. Samuēla 16:7.)

PROBLĒMA. Korupcijas virzītājspēks ir alkatība un savtīgums. Šādas peļamas īpašības bieži vien piemīt gan valsts amatpersonām, gan parastiem pilsoņiem. Iepriekšējā rakstā minētajā gadījumā, kad Seulā sabruka lielveikals, pašvaldības ierēdņi bija ņēmuši kukuļus no būvuzņēmējiem, kas skaidri apzinājās, ka kukulis viņiem izmaksātu mazāk nekā atbilstošas kvalitātes būvmateriālu izmantošana un būvnormatīvu ievērošana.

Lai novērstu korupciju, cilvēkiem ir jāmāca pārvarēt tādas dziļi iesakņojušās iezīmes kā alkatība un savtīgums. Taču valstu valdībām nav  nedz vēlēšanās, nedz iespējas ieviest šāda veida ētisko izglītību.

RISINĀJUMS. Dieva valstība risina korupcijas problēmu pašā saknē, mācot cilvēkiem, kā izskaust sevī negatīvās īpašības, kas veicina korupciju. * Viņi ”atjaunojas savā domāšanā”. (Efesiešiem 4:23.) Cilvēki iemācās būt apmierināti ar to, kas viņiem ir, un nesavtīgi gādāt par citiem. (Filipiešiem 2:4; 1. Timotejam 6:6.)

PROBLĒMA. Dažreiz pat tie, kas dzīvo vislabākajos apstākļos un ir saņēmuši nevainojamu morālo audzināšanu, rīkojas negodīgi. Kā uzskata speciālisti, tieši tāpēc izskaust korupciju nav cilvēku spēkos. Labākais, uz ko var cerēt, ir korupcijas mēroga un postošo seku samazināšana.

RISINĀJUMS. Kā teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, lai apkarotu korupciju, valstīm ir jāveicina ”godprātība, godīgums un atbildība”. Tas ir cēls mērķis, bet Dieva valstība ne tikai veicina šīs īpašības, bet arī pieprasa tās no saviem pavalstniekiem. Bībelē var lasīt, ka ”alkatīgajiem” un ”meļiem” netiks ļauts iemantot Dieva valstību. (1. Korintiešiem 6:9—11; Atklāsmes 21:8.)

Agrīnie kristieši pierādīja, ka cilvēki var iemācīties dzīvot pēc augstām morāles normām. Piemēram, kad māceklis Sīmanis gribēja no apustuļiem nopirkt brīnumainas spējas, kādas tiem piemita, tie atteicās no kukuļa un sacīja Sīmanim: ”Nožēlo šo savu ļaunprātību.” Kad Sīmanis saprata, cik bīstamas sekas var būt viņa nepareizajai vēlmei, viņš lūdza apustuļus, lai tie aizlūgtu par viņu un viņš spētu pārvarēt sevī nevēlamās iezīmes. (Apustuļu darbi 8:18—24.)

Neatkarīgi no savas pilsonības ikviens var kļūt par Dieva valstības pavalstnieku. (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Dieva valstība jau tagad visā pasaulē dāvā iespēju mācīties, kā kļūt par tās pavalstniekiem. Jehovas liecinieki jums labprāt parādīs, kā noris mājas Bībeles stundas, kas tiek vadītas bez maksas. Tās var notikt reizi nedēļā un ilgt pat tikai 10 minūtes. Šajās stundās var iedziļināties dažādās Bībeles tēmās, piemēram, var uzzināt, kāda ir ”labā vēsts par Dieva valstību” un kā Dieva valstība likvidēs korupciju. (Lūkas 4:43.) Aicinām jūs vērsties pie Jehovas lieciniekiem vai apmeklēt vietni jw.org.