Roza stāsta: ”Man ir iedzimta slimība, kuras dēļ es izjūtu spēcīgas un pastāvīgas sāpes. Mana dzīves kvalitāte ir strauji pasliktinājusies.” Viens no apstākļiem, kas Rozu uztrauca visvairāk, bija tas, ka dažkārt viņa nespēja koncentrēties, lai iedziļinātos Bībelē un pievērstu uzmanību garīgiem jautājumiem. Bet viņai ļoti palīdzēja Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 19:26: ”Dievam viss ir iespējams.” Roza saprata, ka pastāv dažādi veidi, kā pētīt Bībeli. Tā kā reizēm sāpju dēļ viņa tikpat kā nevarēja lasīt, viņa sāka klausīties Bībeles un to skaidrojošas literatūras audioierakstus. * ”Ja man nebūtu tādas iespējas, es nezinu, kā es būtu saglabājusi savu garīgumu,” viņa atzīst.

Kad Roza ir sarūgtināta par to, ka vairs nespēj darīt to pašu, ko agrāk, viņa smeļas mierinājumu vārdos, kas atrodami 2. Korintiešiem 8:12: ”Ja ir vēlēšanās, tad tā ir apsveicama, ņemot vērā to, kas cilvēkam ir, nevis to, kā viņam nav.” Šie vārdi Rozai atgādina, ka Dievs ir apmierināts ar viņas paveikto, jo viņa dara visu, ko savos ierobežotajos apstākļos spēj.

Delfina, par kuru iepriekš jau stāstījām, atceras: ”Kad nomira mana astoņpadsmitgadīgā meita, sāpes bija tik skaudras, ka man vispār vairs negribējās dzīvot.  Nekas vairs nebija tā kā agrāk.” Taču Delfina rada dziļu mierinājumu vārdos, ko Dievam sacīja psalmu sacerētājs un kas rakstīti Psalmā 94:19: ”Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” Delfina dalās pieredzētajā: ”Es lūdzu, lai Jehova man palīdz atrast tādas nodarbes, kas remdētu manas sāpes un mani iepriecinātu.”

Viņa no visas sirds pievērsās brīvprātīgajam darbam, kas viņai sniedza gandarījumu. Ar laiku viņai iepatikās salīdzināt sevi ar krītiņu — pat salauzti krītiņi joprojām ir derīgi zīmēšanai. Lai gan Delfina jutās salauzta, viņa saprata, ka viņa tik un tā var palīdzēt citiem. ”Pēkšņi es aptvēru, ka tad, kad es saviem Bībeles skolniekiem skaidroju Bībeles principus un mācīju viņiem domāt saskaņā ar tiem, patiesībā Jehova šādi mierināja un iepriecināja mani,” viņa stāsta. Delfina izveidoja sarakstu ar Bībelē minētiem cilvēkiem, kas pieredzēja lielas bēdas. ”Es redzēju, ka viņi visi kā viens bieži lūdza Dievu,” viņa secina. Vēl viena atziņa, pie kuras viņa ir nonākusi, ir šāda: ”Ja jūs nevērsiet vaļā Bībeli, tad nekāda risinājuma nebūs.”

Pētot Bībeli, Delfina ir iemācījusies raudzīties nākotnē, nevis pagātnē. Viņu mierina cerība, par ko runāts Apustuļu darbos 24:15: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšana.” Cik stipra ir viņas pārliecība, ka Jehova piecels no nāves viņas meitu? Uz šo jautājumu Delfina atbild tā: ”Es redzu savu meitu nākotnē. Mūsu tikšanās jau ir sarunāta, it kā tā būtu ierakstīta mana debesu Tēva kalendārā. Es redzu mūs abas kopā mūsu dārzā tikpat skaidri, kā es viņu redzēju un mīlēju dienā, kad viņa piedzima.”