Bībeles atbilde

 Kristīšana ir pilnīga iegremdēšana ūdenī. a Bībelē ir stāstīts, ka pirmajā gadsimtā daudzi tika kristīti. (Apustuļu darbi 2:41.) Piemēram, tajā ir aprakstīts, kā Jēzus kristījās Jordānas upē. (Mateja 3:13, 16.) Bībelē var lasīt arī par kādu etiopiešu augstmani, kurš ”iekāpa ūdenī”, lai tiktu kristīts. (Apustuļu darbi 8:36—40.)

 Jēzus mācīja, ka viņa sekotājiem jātiek kristītiem. (Mateja 28:19, 20.) Vēlāk par šo prasību rakstīja arī apustulis Pēteris. (1. Pētera 3:21.)

Šajā rakstā

•  Ko kristīšanās apliecina?

•  Kas Bībelē teikts par zīdaiņu kristīšanu?

•  Ko nozīmē kristīties Tēva, Dēla un svētā gara vārdā?

•  Vai atkārtoti kristīties ir grēks?

•  Par kādu kristīšanu vēl ir runāts Bībelē?

•  Nepareizi priekšstati par kristīšanos

 Ko kristīšanās apliecina?

 Kristīdamies cilvēks publiski apliecina, ka viņš ir nožēlojis grēkus un devis Dievam solījumu vienmēr pildīt viņa gribu. Tas sevī ietver apņemšanos it visā paklausīt Dievam un Jēzum. Tie, kas kristījas, nostājas uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi.

 Iegremdēšana ūdenī ir piemērots simbols tam, ka cilvēks savā dzīvē ir veicis izmaiņas. Bībelē kristīšanās ir salīdzināta ar apglabāšanu. (Romiešiem 6:4; Kolosiešiem 2:12.) Kad cilvēks tiek iegremdēts ūdenī, viņš it kā nomirst savam agrākajam dzīvesveidam. Savukārt tad, kad viņš tiek piecelts no ūdens, viņš uzsāk jaunu dzīvi nu jau kā kristietis.

 Kas Bībelē teikts par zīdaiņu kristīšanu?

 Bībelē nav nekādas norādes uz to, ka zīdaiņi būtu jākristī. Saskaņā ar Bībeli, cilvēkam, kas vēlas kristīties, ir jāatbilst noteiktām prasībām. Piemēram, viņam ir jāsaprot Bībeles pamatmācības un jādzīvo saskaņā ar tām. Tāpat viņam ir jānožēlo grēki un lūgšanā jādod solījums kalpot Dievam. (Apustuļu darbi 2:38, 41; 8:12.) Zīdaiņi nevar to izdarīt.

 Ko nozīmē kristīties Tēva, Dēla un svētā gara vārdā?

 Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos Tēva, Dēla un svētā gara vārdā un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” (Mateja 28:19, 20.) Kristīties ”Tēva, Dēla un svētā gara vārdā” nozīmē atzīt Tēva un Dēla stāvokli un varu, kā arī svētā gara nozīmi Dieva nodomos. Lai ilustrētu, ko nozīmē kaut ko darīt kā vārdā, minēsim piemēru. Apustulis Pēteris kādam vīrietim, kas no dzimšanas nespēja staigāt, teica: ”Nācarieša Jēzus Kristus vārdā — staigā!” (Apustuļu darbi 3:6.) Doma ir skaidra: Pēteris atzina Kristus varu un to, ka šī vīrieša brīnumainā izdziedināšana patiesībā ir Kristus nopelns.

•   ”Tēvs” ir Dievs Jehova b. Tā kā Jehova ir Radītājs, Dzīvības devējs un Visvarenais Dievs, viņam pieder visaugstākā vara. (1. Mozus 17:1; Atklāsmes 4:11.)

•   ”Dēls” ir Jēzus Kristus, kas atdeva savu dzīvību par mums. (Romiešiem 6:23.) Mēs varam iegūt glābšanu tikai tad, ja atzīstam un augstu vērtējam Jēzus īpašo nozīmi Dieva nodomā, kas saistīts ar cilvēkiem. (Jāņa 14:6; 20:31; Apustuļu darbi 4:8—12.)

•   ”Svētais gars” ir Dieva spēks, kas izpaužas darbībā. c Izmantodams svēto garu, Dievs radīja dzīvo un nedzīvo pasauli, nodeva vēstis praviešiem un citiem, kā arī piešķīra tiem spēku pildīt viņa gribu. (1. Mozus 1:2; Ījaba 33:4; Romiešiem 15:18, 19.) Turklāt ar savu svēto garu Dievs iedvesmoja Bībeles sarakstītājus, pamudinādams viņus pierakstīt to, ko viņš vēlējās. (2. Pētera 1:21.)

 Vai atkārtoti kristīties ir grēks?

 Nereti cilvēki mēdz mainīt reliģiju. Ja viņi jau ir kristīti iepriekšējā reliģijā, vai tas būtu grēks, ja viņi kristītos vēlreiz? Daži uzskata, ka šāda rīcība ir grēks. Iespējams, viņi savu viedokli pamato uz Efesiešiem 4:5, kur teikts: ”Viens Kungs, viena ticība, viena kristība.” Taču šie vārdi nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst kristīties atkārtoti. Kāpēc tā var apgalvot?

 Konteksts. Kā var redzēt no Efesiešiem 4:5 konteksta, apustulis Pāvils uzsvēra, ka patiesajiem kristiešiem ir jābūt vienotiem savos uzskatos. (Efesiešiem 4:1—3, 16.) Šāda vienotība ir iespējama tikai tad, ja viņi seko vienam un tam pašam Kungam, Jēzum Kristum, ja viņiem ir vienāda izpratne par Bībeles mācībām un ja viņi ievēro vienas un tās pašas Bībelē noteiktās prasības, kas attiecas uz kristīšanos.

 Bībelē ir aprakstīts gadījums, kad apustulis Pāvils sastapa dažus mācekļus, kas jau bija kristīti, un viņš tos mudināja kristīties vēlreiz. Tas bija nepieciešams, jo viņi bija kristījušies, kad vēl pilnībā neizprata kristīgās mācības. (Apustuļu darbi 19:1—5.)

 Kristīšanās, kādu atzīst Dievs. Lai kristīšanās būtu Dievam pieņemama, cilvēkam vispirms ir labi jāiepazīst Bībeles patiesība. (1. Timotejam 2:3, 4.) Bet kristīšanos, kuras pamatā ir reliģiskas mācības, kas ir pretrunā ar Bībeli, Dievs neatzīst. (Jāņa 4:23, 24.) Iespējams, cilvēks ir kristījies, vistīrāko motīvu vadīts, taču viņš to ir darījis bez ”pareizas izpratnes”. (Romiešiem 10:2.) Lai iemantotu Dieva labvēlību, viņam ir jāiegūst zināšanas par Bībeles mācībām, jārīkojas saskaņā ar tām, jādod solījums kalpot Dievam un jākristījas vēlreiz. Šajā situācijā atkārtota kristīšanās nav grēks, bet tieši pretēji — pareizs solis.

 Par kādu kristīšanu vēl ir runāts Bībelē?

 Kristus sekotāju kristīšana ūdenī nav vienīgā kristīšana, par ko ir runāts Bībelē. Lūk, vairāki piemēri.

 Kristīšana, ko veica Jānis Kristītājs. Jānis kristīja jūdus un jūdaisma prozelītus, un šī kristīšana simbolizēja nožēlu par grēkiem, ko viņi bija izdarījuši pret Mozus bauslību. Jāņa kristība sagatavoja ļaudis Mesijas, Jēzus no Nācaretes, atnākšanai. (Lūkas 1:13—17; 3:2, 3; Apustuļu darbi 19:4.)

 Jēzus kristīšana. Jēzu kristīja Jānis Kristītājs. Šī kristīšana atšķīrās no visām pārējām, jo Jēzus bija pilnīgs cilvēks un nebija izdarījis nevienu grēku. (1. Pētera 2:21, 22.) Tā nesimbolizēja grēku nožēlu, un tā nebija ”vēršanās pie Dieva ar lūgumu pēc tīras sirdsapziņas”. (1. Pētera 3:21.) Kristīdamies Jēzus apliecināja, ka ir apņēmies pildīt Dieva gribu un ir gatavs kļūt par apsolīto Mesiju jeb Kristu un atdot savu dzīvību cilvēku labā. (Ebrejiem 10:7—10.)

 Kristīšana ar svēto garu. Gan Jānis Kristītājs, gan Jēzus Kristus runāja par kristīšanu ar svēto garu. (Mateja 3:11; Lūkas 3:16; Apustuļu darbi 1:1—5.) Tas nav tas pats, kas kristīšana svētā gara vārdā. (Mateja 28:19.)

 Tikai samērā nedaudzi Jēzus sekotāji tiek kristīti ar svēto garu. Šie cilvēki tiek svaidīti ar svēto garu, jo viņi ir izraudzīti dzīvei debesīs, kur viņi kopā ar Kristu būs ķēniņi un priesteri un valdīs pār zemi. d (1. Pētera 1:3, 4; Atklāsmes 5:9, 10.) Viņi valdīs pār miljoniem Jēzus sekotāju, kuriem ir cerība dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Mateja 5:5; Lūkas 23:43.)

 Kristīšana Kristū Jēzū un viņa nāvē. Tie, kas ir kristīti ar svēto garu, ir arī ”kristīti Kristū Jēzū”. (Romiešiem 6:3.) Šī kristīšana attiecas vienīgi uz Jēzus svaidītajiem sekotājiem, kuri valdīs kopā ar viņu debesīs. Kristīdamies Kristū Jēzū, viņi kļūst par daļu no svaidīto kristiešu draudzes. Kristus ir draudzes galva, bet viņi ir ”Kristus miesa”. (1. Korintiešiem 12:12, 13, 27; Kolosiešiem 1:18.)

 Svaidītie kristieši ir arī ”kristīti viņa [Kristus] nāvē”. (Romiešiem 6:3, 4.) Tāpat kā Jēzus, viņi dzīvo pašaizliedzīgi, it visā paklausot Dievam, un atsakās no cerības dzīvot mūžīgi uz zemes. Šī simboliskā kristīšana beidzas, kad viņi nomirst un tiek piecelti no nāves kā garīgas būtnes dzīvei debesīs. (Romiešiem 6:5; 1. Korintiešiem 15:42—44.)

 Kristīšana ar uguni. Jānis Kristītājs saviem klausītājiem teica: ”Viņš [Jēzus] jūs kristīs ar svēto garu un uguni. Viņam rokā ir vētījamā liekšķere, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās nenodzēšamā ugunī.” (Mateja 3:11, 12.) Kā var redzēt, kristīšana ar uguni un kristīšana ar svēto garu nav viens un tas pats. Ko Jānis domāja ar šiem vārdiem?

 Kvieši attēlo tos, kas paklausa Jēzus mācībām. Viņiem ir izredzes tikt kristītiem ar svēto garu. Savukārt pelavas simbolizē cilvēkus, kas neklausa tam, ko mācīja Jēzus. Viņi tiks kristīti ar uguni, un tas nozīmē, ka viņi tiks iznīcināti uz mūžiem. (Mateja 3:7—12; Lūkas 3:16, 17.)