Iet uz pamatdaļu

BĪBELE MAINA CILVĒKU DZĪVI

”Es pats raku sev kapu”

”Es pats raku sev kapu”
  • Dzimšanas gads: 1978

  • Valsts: Salvadora

  • Agrāk bija vardarbīgs bandas loceklis

MANA PAGĀTNE

 ”Ja tu tiešām vēlies mācīties par Dievu, turies pie Jehovas lieciniekiem.” Mani šie vārdi pārsteidza, lai gan tolaik es jau mācījos Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Lai jūs varētu labāk saprast manu pārsteigumu, izstāstīšu vairāk par sevi.

 Es piedzimu Salvadoras pilsētā Kesaltepekē. Biju sestais no 15 bērniem. Vecāki centās manī ieaudzināt godīgumu un cieņu pret likumiem. Tāpat mūs ik pa laikam apciemoja Jehovas liecinieki, vienu no viņiem sauca Leonardo, un mācīja mums Bībeli. Bet es ignorēju visu, ko man mācīja, un darīju daudz muļķību. 14 gadu vecumā skolasbiedru kompānijā es sāku lietot alkoholu un narkotikas. Mani draugi cits pēc cita pameta skolu un piebiedrojās bandai, un arī es sekoju viņu sliktajam piemēram. Augu dienu mēs klaiņojām pa ielām, zagām un izspiedām naudu, ko tērējām saviem netikumiem.

 Banda kļuva par manu ģimeni. Es biju pārliecināts, ka viņiem pienākas mana uzticība. Piemēram, kādu dienu viens no bandas locekļiem narkotiku reibumā uzbruka manam kaimiņam. Kautiņā kaimiņš guva virsroku — viņš satvēra manu draugu un izsauca policiju. Dusmu pārņemts, es ar nūju sāku dauzīt kaimiņa mašīnu, lai piespiestu viņu atlaist manu draugu. Kaimiņš lūdzās, lai to nedaru, bet es viņā neklausījos — izsitu logu pēc loga un sadauzīju korpusu.

 Kad man bija 18 gadu, mana banda iekļuva sadursmē ar policiju. Man rokā bija paštaisīts spridzeklis, kuru grasījos mest uz policistiem, kad tas pēkšņi uzsprāga, īsti nezinu kāpēc. Atceros tikai, ka paskatījos uz savainoto roku un tad zaudēju samaņu. Pamodies slimnīcā, es uzzināju, ka esmu zaudējis labo plaukstu, nedzirdu ar labo ausi un tikpat kā neredzu ar labo aci.

 Kad mani izrakstīja no slimnīcas, es, neraugoties gūtajām traumām, uzreiz atgriezos bandā. Taču drīz policija mani arestēja, un es nonācu cietumā. Tas tikai nostiprināja manas attiecības ar bandas biedriem. Mēs visu laiku pavadījām kopā — sākot no brokastīm, kad izsmēķējām pirmo marihuānas cigareti, līdz pat brīdim, kad bija jādodas pie miera.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI

 Leonardo apmeklēja mani cietumā. Sarunas laikā viņš pievērsa uzmanību tetovējumam uz manas labās rokas. ”Vai tu zini, ko nozīmē šie trīs punkti?” viņš pavaicāja. ”Protams,” es attraucu, ”sekss, narkotikas un rokenrols.” Bet Leonardo teica: ”Manuprāt, tie nozīmē: slimnīca, cietums un nāve. Slimnīcā tu jau esi pabijis, tagad tu esi cietumā, un tu zini, kas sekos.”

 Leonardo teiktais man bija kā zibens spēriens. Viņam bija taisnība. Ar savu dzīvesveidu es pats raku sev kapu. Leonardo man piedāvāja mācīties Bībeli, un es piekritu. Tas, ko es uzzināju no Bībeles, mani pamudināja mainīties. Piemēram, Bībelē ir teiks: ”Slikta sabiedrība sabojā labus ieradumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Es sapratu, ka man ir jāatrod jauni draugi. Es vairs negāju uz bandas saietiem, bet sāku apmeklēt sapulces, ko Jehovas liecinieki rīkoja cietumā. Sapulcē es satiku Andresu — ieslodzīto, kas cietumā bija kļuvis par Jehovas liecinieku. Viņš man piedāvāja brokastot kopā. Nu es sāku dienu nevis ar marihuānas smēķēšanu, bet ar Bībeles panta apspriešanu kopā ar Andresu.

 Bandas locekļi drīz vien pamanīja izmaiņas manī. Viens no bandas līderiem izsauca mani uz sarunu. Es biju pārbijies. Es nezināju, ko viņš man nodarīs, kad uzzinās par maniem plāniem, jo izstāties no bandas bija tikpat kā neiespējami. Viņš teica: ”Mēs esam pamanījuši, ka tu vairs neesi klāt mūsu saietos, bet esi pasācis apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces. Ko tu domā darīt?” Es viņam paskaidroju, ka plānoju turpināt mācīties Bībeli un mainīt savu dzīvi. Man par pārsteigumu, viņš teica, ka banda to pieņems, ja vien es pierādīšu, ka vēlos kļūt par Jehovas liecinieku. Tad viņš teica: ”Ja tu tiešām vēlies mācīties par Dievu, turies pie Jehovas lieciniekiem. Mēs sagaidām, ka tu pārstāsi darīt sliktu. Apsveicu, tu esi uz pareizā ceļa. Jehovas liecinieki tev var palīdzēt. Es pats esmu mācījies ar viņiem Bībeli, kamēr biju ASV, un daži no maniem radiniekiem ir Jehovas liecinieki. Nebaidies! Turpini iet pa šo ceļu.” Es joprojām biju nobijies, bet tajā pašā laikā izjutu milzīgu prieku. Sirdī es pateicos Dievam Jehovam. Es jutos kā putns, kas izlaists no būra, un es sapratu, ko nozīmē Jēzus vārdi: ”Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:32.)

 Tomēr daži bijušie draugi mani pārbaudīja, piedāvājot man narkotikas. Jāatzīst, ka dažreiz es padevos kārdinājumam. Bet ar laiku, pēc daudzām dedzīgām lūgšanām, man izdevās uzveikt savus netikumus. (Psalms 51:12, 13.)

 Kad tiku atbrīvots no cietuma, daudzi bija pārliecināti, ka es atgriezīšos pie vecā dzīvesveida, bet tā nenotika. Turpmāk es bieži gāju uz cietumu, lai ieslodzītajiem stāstītu, ko esmu uzzinājis no Bībeles. Galu galā mani bijušie draugi pārliecinājās, ka esmu mainījies. Diemžēl mani agrākie ienaidnieki tam neticēja.

 Kādu dienu mani un brāli, ar kuru es sludināju, aplenca bruņoti konkurējošās bandas locekļi. Viņi gribēja mani nogalināt. Brālis pieklājīgi un drosmīgi viņiem paskaidroja, ka es vairs nepiederu pie bandas. Es no savas puses centos saglabāt mieru. Viņi mani piekāva un brīdināja vairs nerādīties tajā apkaimē, tad nolaida ieročus un ļāva mums iet. Bībele tik tiešām ir mainījusi manu dzīvi. Agrāk es būtu mēģinājis atriebties, bet tagad es rīkojos saskaņā ar Bībeles padomu, kas lasāms 1. Tesalonikiešiem 5:15: ”Skatieties, lai neviens neatmaksātu otram ļaunu ar ļaunu, bet allaž tiecieties darīt labu cits citam un visiem pārējiem.”

 Kopš esmu kļuvis par Jehovas liecinieku, es cenšos dzīvot godprātīgi. Tā rīkoties ne vienmēr ir bijis viegli. Taču ar Dieva Jehovas palīdzību un manu jauno draugu atbalstu, kā arī sekojot Bībeles padomiem, man tas izdodas. Es nekad negribētu atgriezties pie sava agrākā dzīvesveida. (2. Pētera 2:22.)

KO ES ESMU IEGUVIS

 Agrāk es biju vardarbīgs un dusmīgs cilvēks. Esmu pārliecināts, ka, ja es turpinātu dzīvot kā iepriekš, es jau būtu miris. Tas, ko uzzināju no Bībeles, mani ir izmainījis. Es esmu atbrīvojies no sliktiem ieradumiem un esmu iemācījies izturēties miermīlīgi pret saviem bijušajiem ienaidniekiem. (Lūkas 6:27.) Tagad man ir draugi, kas man palīdz attīstīt labas īpašības. (Salamana Pamācības 13:20.) Es esmu laimīgs, un manai dzīvei ir jēga — es kalpoju Dievam, kas ir bijis gatavs piedot visu slikto, ko esmu izdarījis agrāk. (Jesajas 1:18.)

 2006. gadā es apmeklēju īpašus kursus neprecētiem labās vēsts sludinātājiem. Dažus gadus vēlāk es apprecēju manu mīļo sievu, un tagad mēs kopā audzinām meitiņu. Joprojām es veltu daudz laika, lai citiem mācītu tos Bībeles principus, kas ir palīdzējuši man. Es arī kalpoju par draudzes vecāko un cenšos palīdzēt jauniešiem izvairīties no kļūdām, ko pieļāvu viņu vecumā. Es vairs neroku sev kapu, bet lieku pamatu mūžīgai dzīvei, ko Dievs ir apsolījis Bībelē.