Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ījaba grāmata

Nodaļas

Satura pārskats

  • 1

    • Ījaba krietnums un bagātība (1—​5)

    • Sātans apšauba, ka Ījabs kalpo Dievam nesavtīgi (6—​12)

    • Ījabs zaudē mantu, pēc tam arī bērnus (13—​19)

    • Ījabs nevaino Dievu (20—​22)

  • 2

    • Sātans atkal apsūdz Ījabu savtīgumā (1—​5)

    • Sātanam atļauts sagādāt Ījabam fiziskas ciešanas (6—​8)

    • Ījaba sieva: ”Nolādi taču Dievu un mirsti!” (9, 10)

    • Ierodas trīs Ījaba draugi (11—​13)

  • 3

    • Ījabs nožēlo, ka ir piedzimis (1—​26)

      • Vaicā, kādēļ viņam jācieš (20, 21)

  • 4

    • Ēlifasa pirmā runa (1—​21)

      • Izsmej Ījaba krietnumu (7, 8)

      • Atstāsta kāda gara vēsti (12—​17)

      • ”Viņš taču neuzticas pat saviem kalpiem” (18)

  • 5

    • Ēlifass turpina runāt (1—​27)

      • Dievs notver gudros viņu viltības slazdā (13)

      • ”Nenoraidi Visvarenā pārmācību!” (17)

  • 6

    • Ījabs atbild (1—​30)

      • Skaidro, ka viņa žēlabas ir pamatotas (2—​6)

      • Mierinātāji sagādā vilšanos (15—​18)

      • ”Godīgi vārdi neievaino” (25)

  • 7

    • Ījabs turpina runāt (1—​21)

      • Dzīve kā kalpības jūgs (1, 2)

      • ”Kāpēc tu mani esi izraudzījies par savu mērķi?” (20)

  • 8

    • Bildada pirmā runa (1—​22)

      • Dod mājienu, ka Ījaba dēli ir grēkojuši (4)

      • Ja Ījabs būtu nevainīgs, Dievs viņu pasargātu (6)

      • Liek noprast, ka Ījabs ir bezdievis (13)

  • 9

    • Ījabs atbild (1—​35)

      • Kā mirstīgais var tiesāties ar Dievu? (2—​4)

      • Dievs veic varenus darbus (10)

      • Nav iespējams strīdēties ar Dievu (32)

  • 10

    • Ījabs turpina runāt (1—​22)

      • Kāpēc Dievs pret mani cīnās? (2)

      • Dievs nav kā Ījabs, mirstīgs cilvēks (4—​12)

      • ”Lai varu mazliet atgūties” (20)

  • 11

    • Cofara pirmā runa (1—​20)

      • Apsūdz Ījabu tukšā runāšanā (2, 3)

      • Aicina Ījabu pārstāt darīt ļaunu (14)

  • 12

    • Ījabs atbild (1—​25)

      • ”Neesmu par jums zemāks” (3)

      • Esmu kļuvis par izsmieklu (4)

      • ”Dievam ir gudrība” (13)

      • Dievs ir augstāks par tiesnešiem un ķēniņiem (17, 18)

  • 13

    • Ījabs turpina runāt (1—​28)

      • ”Es gribētu runāt ar Visvareno” (3)

      • ”Nekam nederīgi ārsti” (4)

      • ”Zinu, ka man ir taisnība” (18)

      • Jautā, kāpēc Dievs izturas naidīgi (24)

  • 14

    • Ījabs turpina runāt (1—​22)

      • Cilvēka mūžs — īss un raižu pilns (1)

      • Pat kokam ir cerība (7)

      • ”Kaut tu mani paslēptu kapā!” (13)

      • ”Ja cilvēks nomirst, vai viņš var atkal dzīvot?” (14)

      • Dievs ilgosies pēc savu roku darba (15)

  • 15

    • Ēlifasa otrā runa (1—​35)

      • Apgalvo, ka Ījabam trūkst dievbijības (4)

      • Apsūdz Ījabu augstprātībā (7—​9)

      • Dievs neuzticas saviem svētajiem (15)

      • Ciešanas piemeklē ļaundarus (20—​24)

  • 16

    • Ījabs atbild (1—​22)

      • ”Jūs visi esat slikti mierinātāji!” (2)

      • Domā, ka Dievs viņu ir izraudzījies par mērķi (12)

  • 17

    • Ījabs turpina runāt (1—​16)

      • ”Izsmējēji ir man visapkārt” (2)

      • ”Dievs mani ir padarījis par apsmieklu” (6)

      • ”Kaps kļūs par manām mājām” (13)

  • 18

    • Bildada otrā runa (1—​21)

      • Apraksta, kā klājas grēciniekiem (5—​20)

      • Dod mājienu, ka Ījabs nepazīst Dievu (21)

  • 19

    • Ījabs atbild (1—​29)

      • Noraida ”draugu” apsūdzības (1—​6)

      • Ījabs jūtas pamests (13—​19)

      • ”Mans izpircējs ir dzīvs” (25)

  • 20

    • Cofara otrā runa (1—​29)

      • Jūtas aizskarts (2, 3)

      • Dod mājienu, ka Ījabs ir ļaundaris (5)

      • Apgalvo, ka Ījabam patīk grēkot (12, 13)

  • 21

  • 22

    • Ēlifasa trešā runa (1—​30)

      • ”Vai Dievam ir kāds labums no cilvēka?” (2, 3)

      • Apsūdz Ījabu alkatībā un netaisnībā (6—​9)

      • Ja atgriezīsies pie Dieva, atgūsi labklājību (23)

  • 23

    • Ījabs atbild (1—​17)

      • Vēlas celt Dievam priekšā savu lietu (1—​7)

      • Nespēj nekur atrast Dievu (8, 9)

      • ”Esmu turējies uz viņa ceļa” (11)

  • 24

    • Ījabs turpina runāt (1—​25)

      • Kāpēc Dievs nenoliek tiesas dienu? (1)

      • Apgalvo, ka Dievs pieļauj ļaunumu (12)

      • Grēciniekiem patīk tumsa (13—​17)

  • 25

    • Bildada trešā runa (1—​6)

      • Kā cilvēks var būt tīrs Dieva priekšā? (4)

      • Cilvēka krietnums esot bezjēdzīgs (5, 6)

  • 26

    • Ījabs atbild (1—​14)

      • ”Kā tu esi palīdzējis vājajam!” (1—​4)

      • Dievs ir pakāris zemi ne pie kā (7)

      • ”Niecīga daļa no viņa darbiem” (14)

  • 27

    • Ījabs apņēmies saglabāt uzticību (1—​23)

      • ”Es neatteikšos no uzticības Dievam!” (5)

      • Bezdievjiem nav cerības (8)

      • Kāpēc jūs maļat tukšu? (12)

      • Ļaundaris zaudēs visu (13—​23)

  • 28

    • Ījabs salīdzina gudrību ar zemes dzīļu bagātībām (1—​28)

      • Cilvēku pūliņi kalnraktuvēs (1—​11)

      • ”Gudrība ir dārgāka par pērlēm” (18)

      • ”Bīties Jehovu — tā ir gudrība” (28)

  • 29

  • 30

    • Ījabs apraksta, kā viņam viss ir mainījies (1—​31)

      • Nekrietni ļaudis izsmej Ījabu (1—​15)

      • Šķiet, ka no Dieva nav palīdzības (20, 21)

      • ”Āda man ir nomelnējusi” (30)

  • 31

    • Ījabs uzstāj, ka ir uzticīgs Dievam (1—​40)

      • Vienošanās ar acīm (1)

      • Lūdz, lai Dievs viņu nosver (6)

      • Nav laulības pārkāpējs (9—​12)

      • Nav mantkārīgs (24, 25)

      • Nepielūdz elkus (26—​28)

  • 32

    • Sarunā iesaistās Ēlihus (1—​22)

      • Dusmojas uz Ījabu un viņa draugiem (2, 3)

      • Aiz cieņas ir nogaidījis (6, 7)

      • ”Vecums vien nepadara gudru” (9)

      • Ēlihus vairs nespēj klusēt (18—​20)

  • 33

    • Ēlihus pārmet Ījabam paštaisnumu (1—​33)

      • Ir atrasts izpirkums (24)

      • ”Lai viņā atgriežas jaunības spēks!” (25)

  • 34

    • Ēlihus uzsver, ka Dievs ir taisnīgs un rīkojas pareizi (1—​37)

      • Ījabs ir teicis, ka Dievs viņam esot liedzis taisnu tiesu (5)

      • Dievs nekad nedara ļaunu (10)

      • ”Ījabs nezina, ko runā” (35)

  • 35

    • Ēlihus norāda, ka Ījabs spriež nepareizi (1—​16)

      • Ījabs ir apgalvojis, ka ir taisnīgāks par Dievu (2)

      • Dievs ir augsts, grēks nevar viņam kaitēt (5, 6)

      • Ījabam jāgaida uz Dievu (14)

  • 36

    • Ēlihus cildina Dieva neaptveramo varenību (1—​33)

      • Paklausīgajiem — labklājība, bezdievīgajiem — sods (11—​13)

      • Kurš vēl ir tāds skolotājs kā Dievs? (22)

      • Ījabam būtu jācildina Dievs (24)

      • ”Dievs ir varenāks, nekā spējam apjaust” (26)

      • Dievs ir noteicējs pār lietu un zibeni (27—​33)

  • 37

    • Dabas spēki liecina par Dieva varenību (1—​24)

      • Dievs var apturēt cilvēku darbošanos (7)

      • ”Pārdomā Dieva brīnumainos darbus!” (14)

      • Cilvēks nespēj uzzināt visu par Dievu (23)

      • Cilvēkam nav jāiedomājas, ka viņš ir gudrs (24)

  • 38

    • Jehova palīdz saprast, cik niecīgs ir cilvēks (1—​41)

      • Kur tu biji, kad tika radīta zeme? (4—​6)

      • Dieva dēli līksmoja (7)

      • Jautājumi par dabas parādībām (8—​32)

      • ”Debesu likumi” (33)

  • 39

  • 40

    • Jehova turpina uzdot jautājumus (1—​24)

      • Ījabs atzīst, ka viņam nav, ko teikt (3—​5)

      • ”Vai gribi apšaubīt manu taisnīgumu?” (8)

      • Dievs runā par behemota spēku (15—​24)

  • 41

    • Dievs norāda, cik apbrīnojami ir radīts leviatāns (1—​34)

  • 42