”Kad mūsu valstī sākās hiperinflācija, pārtika kļuva ļoti dārga un to bija grūti dabūt,” atceras divu bērnu tēvs Pols. ”Mēs stundām ilgi stāvējām rindās, bet bieži vien, pirms pienāca mūsu kārta pirkt, produkti izbeidzās. Cilvēki no bada izkāmēja, un daži novārga pat tik tālu, ka saļima uz ielas. Pirmās nepieciešamības preces maksāja miljonus un drīz vien jau miljardus. Beigu beigās naudai vairs nebija nekādas vērtības. Es zaudēju visus līdzekļus, kas man bija bankas kontā, un visu, ko es biju uzkrājis apdrošināšanas un pensijas fondā.”

Pols saprata: lai viņa ģimene nenomirtu badā, viņam jārīkojas gudri un saprātīgi. (Salamana Pamācības 3:21.) Viņš stāstīja: ”Pēc profesijas es esmu elektriķis, bet es biju ar mieru strādāt jebkuru darbu, ko varēju atrast, pat ja samaksa bija niecīga. Daži man algas vietā izsniedza kādus pārtikas produktus vai mājsaimniecības preces. Ja man par darbu iedeva četrus ziepju gabalus, es divus atstāju savai ģimenei, bet divus pārdevu. Pēc kāda laika es dabūju 40 cāļu. Kad tie izauga, es tos pārdevu un par iegūto naudu nopirku 300 cāļu. Vēlāk es 50 cāļus iemainīju pret diviem maisiem kukurūzas miltu, kopā apmēram 100 kilogramiem. No šiem miltiem ilgu laiku iztika gan mana ģimene, gan vēl dažas citas ģimenes.”

Pols arī apzinājās, ka visgudrākais, ko var darīt, ir paļauties uz Dievu. Ja mēs paklausām Dievam, viņš mums palīdz. Runājot par dzīvei nepieciešamo, Jēzus sacīja: ”Beidziet bažīties. ..jūsu Tēvs jau zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.” (Lūkas 12:29—31.)

Diemžēl Dieva lielākais ienaidnieks Sātans ir panācis, ka vairākumam cilvēku dzīvē galvenais ir materiālā puse. Viņi bezgala raizējas par to, kā apmierināt savas vajadzības — īstas vai iedomātas —, un visiem spēkiem cenšas iegūt lietas, kas viņiem  patiesībā nav nepieciešamas. Daudzi iedzīvojas parādos un no savas rūgtās pieredzes pārliecinās, ka tas, ”kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu”. (Salamana Pamācības 22:7.)

Dažreiz cilvēki pieņem nesaprātīgus lēmumus. Pols stāstīja: ”Daudzi no maniem kaimiņiem labākas dzīves meklējumos aizbrauca uz ārzemēm, atstādami šeit ģimeni un draugus. Daži nebija nokārtojuši vajadzīgos imigrācijas dokumentus, un viņi nevarēja atrast darbu. Viņiem bieži nācās slēpties no policijas un nakšņot uz ielas. Viņi nebija devuši Dievam iespēju parūpēties par viņiem. Bet mūsu ģimene apņēmās finansiālās problēmas risināt kopā un paļauties uz Dieva palīdzību.”

Tālāk Pols stāstīja: ”Jēzus teica: ”Neraizējieties par rītdienu, jo rītdien būs citas raizes. Katrai dienai jau ir diezgan pašai savu grūtību.” Tāpēc es allaž lūdzu Dievam ”dienišķo maizi” konkrētajai dienai, lai mēs varētu izdzīvot. * Un, kā jau Jēzus bija apsolījis, Dievs tiešām palīdzēja. Protams, ne vienmēr mēs dabūjām tieši to, ko vēlējāmies. Piemēram, reiz es iestājos rindā, nemaz nezinādams, ko pārdod. Kad es biju izstāvējis rindu, es ieraudzīju, ka tiek tirgots jogurts. Man jogurts negaršo. Bet tas ir ēdiens, tāpēc mēs tovakar ēdām jogurtu. Es pateicos Dievam, ka visu to grūto laiku mana ģimene nekad negāja gulēt izsalkusi.”

Pols turpināja: ”Šobrīd materiālā ziņā mums klājas labāk nekā agrāk. Bet no pašu pieredzes mēs varam teikt, ka vislabākās zāles pret raizēm ir paļāvība uz Dievu. Jehova * vienmēr palīdzēs, ja vien mēs pildīsim viņa gribu. Mēs esam pārliecinājušies, ka ir patiesi 34. psalma 9. pantā lasāmie vārdi: ”Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!” Tāpēc mēs nebaidāmies atkal nonākt materiālās grūtībās.

Mēs tagad skaidri saprotam: tas, kas cilvēkam ir vajadzīgs, lai izdzīvotu, ir tieši ēdiens, nevis darbs vai nauda. Mēs ļoti gaidām to laiku, kad piepildīsies Dieva solījums: ”Zeme būs labības pilna.” Bet patlaban, ja mums ir, ko ēst un ko vilkt mugurā, mēs esam apmierināti. Bībelē ir rakstīts: ”Lai jūsu dzīvē nav vietas mantkārībai! Esiet apmierināti ar to, kas jums ir, jo viņš ir teicis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu,” — tā ka mēs, paļāvības pilni, varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos.”” Šie vārdi mūs ļoti stiprina.” *

Ir vajadzīga patiesa ticība, lai ”staigātu ar Dievu”, kā dara Pols un viņa ģimene. (1. Mozus 6:9.) Neatkarīgi no tā, vai mēs šobrīd pieredzam lielas materiālas grūtības vai ne, mēs varam daudz ko mācīties no Pola ticības un gudrās un saprātīgās rīcības.

Bet ko iesākt, ja raizes sagādā problēmas ģimenē?