• Dieva izraudzīts. ”Es Savu ķēniņu esmu cēlis. [..] Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.” (Psalms 2:6, 8.)

• Ķēniņa Dāvida mantinieks. ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls. [..] Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot.” (Jesajas 9:5, 6.)

• Dzimis Betlēmē. ”Tu, Bētleme.. no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku. [..] Viņš kļūs varens līdz pat pasaules galiem.” (Mihas 5:1, 3.)

• Cilvēku atraidīts un sodīts ar nāvi. ”Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās. [..] Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts.” (Jesajas 53:3, 5.)

• Piecelts no nāves un pagodināts. ”Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību. ..jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:10, 11.)

Visā cilvēces vēsturē vienīgais, kas atbilst šādam nevainojama valdnieka aprakstam, ir Jēzus Kristus. Jēzus mātei Marijai eņģelis bija pavēstījis: ”Dievs viņam piešķirs viņa tēva Dāvida troni. ..viņa valdīšanai nepienāks gals.” (Lūkas 1:31—33.)

Jēzus nekļuva par valdnieku, kad dzīvoja uz zemes. Viņam jāvalda pār cilvēkiem no debesīm, kur viņš ir Dieva valstības ķēniņš. Kāpēc viņu var saukt par nevainojamu valdnieku? Pievērsiet uzmanību tam, ko viņš darīja, būdams uz zemes.

•   Jēzus palīdzēja cilvēkiem. Jēzus darīja labu vīriešiem un sievietēm, jauniem un veciem, lai kāda bija viņu izcelsme un stāvoklis sabiedrībā. (Mateja 9:36; Marka 10:16.) Kad kāds spitālīgais viņu lūdza: ”Ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt,” — Jēzus iežēlojās un to izdziedināja. (Marka 1:40—42.)

• Jēzus paskaidroja, kāda rīcība ir patīkama Dievam. Viņš teica: ”Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” Viņš mācīja izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlētos, lai viņi izturas pret mums, — šis princips dažkārt tiek saukts par zelta likumu. Turklāt viņš norādīja, ka Dievam ir svarīgi ne tikai tas, ko mēs darām, bet arī tas, ko mēs domājam un jūtam. Tāpēc, lai mēs būtu patīkami Dievam, mums jāvalda pār savām emocijām. (Mateja 5:28; 6:24; 7:12.) Jēzus uzsvēra, ka patiesi laimīgs var būt tikai tas cilvēks, kurš uzzina, kāda ir Dieva griba, un to pilda. (Lūkas 11:28.)

• Jēzus mācīja mīlēt citus. Tas, ko Jēzus runāja un darīja, dziļi ietekmēja viņa klausītājus. ”Visi ļaudis bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja, jo viņš tos mācīja kā cilvēks, kam ir vara.” (Mateja 7:28, 29.) Jēzus aicināja: ”Mīliet savus ienaidniekus.” Viņš pat lūdza par tiem, kas bija līdzvainīgi viņa nāvē: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara.” (Mateja 5:44; Lūkas 23:34.)

Jēzus ir augstākajā mērā piemērots, lai būtu iejūtīgs pasaules valdnieks, kas spēj palīdzēt citiem un īstenot savus mērķus. Bet kad viņam jāsāk valdīt?