Jesajas 60:1 ir teikts: ”Celies! Staro, jo pār tevi ir atspīdējusi gaisma! Tevi apgaismo Jehovas spožums.” Konteksts liecina, ka ir uzrunāta Jūdas valsts galvaspilsēta Jeruzāleme, kas ir saukta arī par Cionu. (Jes. 60:14; 62:1, 2.) Būtībā Jehova uzrunā visu izraēliešu tautu. Bet kad Jeruzāleme pārnestā nozīmē piecēlās un sāka starot, un vai Jesajas rakstītie vārdi piepildās arī mūsu laikos?

Kad Jeruzāleme pārnestā nozīmē piecēlās un sāka starot? 70 gadu, kamēr ebreji atradās trimdā Babilonijā, Jeruzāleme un Jehovas templis gulēja drupās. Bet, kad Babiloniju bija iekarojuši mēdieši un persieši, ebreji tika atbrīvoti un drīkstēja atgriezties tēvzemē un atjaunot templi. (Ezr. 1:1—4.) Sākot ar 537. gadu p.m.ē., visu 12 cilšu izraēlieši devās atpakaļ uz tēvzemi. (Jes. 60:4.) Atgriezušies Jeruzālemē, viņi atsāka upurēt Jehovam, svinēja bauslībā noteiktos svētkus un ķērās pie tempļa būves. (Ezr. 3:1—4, 7—11; 6:16—22.) Pravietojumā minēto Jeruzālemi, proti, tēvzemē pārnākušos izraēliešus, atkal apgaismoja Jehovas spožums. Savukārt izraēlieši varēja sniegt garīgo gaismu cittautiešiem, kas atradās garīgā tumsā.

Taču raksta sākumā minētais Jesajas pravietojums senatnē piepildījās tikai daļēji. Lielākā daļa izraēliešu ar laiku zaudēja vēlēšanos klausīt Dievam. (Neh. 13:27; Mal. 1:6—8; 2:13, 14; Mat. 15:7—9.) Kad parādījās Mesija — Jēzus Kristus —, viņi to neatzina. (Mat. 27:1, 2.) Mūsu ēras 70. gadā Jeruzāleme un Jehovas templis tika nopostīti.

Jehova jau bija paredzējis, ka tā notiks. (Dan. 9:24—27.) Ņemot vērā visu minēto, ir skaidrs, ka Jesajas grāmatas 60. nodaļā lasāmie pravietojumi nevarēja visos sīkumos piepildīties attiecībā uz kādreizējo Jūdas valsts galvaspilsētu Jeruzālemi.

Vai Jesajas rakstītie vārdi piepildās arī mūsu laikos? Jā, piepildās, bet attiecībā uz simbolisku pilsētu — uz ”augšējo Jeruzālemi”. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Tā ir mūsu māte.” (Gal. 4:26.) Augšējā Jeruzāleme ir Dieva organizācijas debesu daļa, ko veido viņam uzticīgās garīgās būtnes. Augšējās Jeruzālemes bērni ir Jēzus un 144 tūkstoši ar garu svaidīto kristiešu (to vidū apustulis Pāvils), kas dzīvos debesīs. Svaidītie kristieši Bībelē ir saukti par ”svētu tautu” un ”Dieva Izraēlu”. (1. Pēt. 2:9; Gal. 6:16.)

Kādā ziņā augšējā Jeruzāleme piecēlās un sāka starot? Tādā, ka to darīja augšējās Jeruzālemes bērni uz zemes. Tas, ko pieredzēja svaidītie kristieši kā grupa, atbilst tam, kas rakstīts Jesajas grāmatas 60. nodaļā.

Svaidītajiem kristiešiem bija garīgā ziņā jāceļas, jo pravietotās atkrišanas nezāles, kas bija parādījušās otrajā gadsimtā, bija pārmākušas patieso kristietību. (Mat. 13:37—43.) Svaidītie kristieši bija nonākuši lielās Babilonas gūstā (par lielo Babilonu Bībelē ir saukts viltus reliģiju kopums). Viņi palika šajā gūstā līdz ”laikmeta nobeigumam”, kas sākās 1914. gadā. (Mat. 13:39, 40.) 1919. gadā viņi atbrīvojās no simboliskā gūsta un tūlīt pat sāka izplatīt garīgo gaismu — dedzīgi sludināt labo  vēsti. a Kopš tā laika cilvēki no visdažādākajām tautām ir atsaukušies uz labo vēsti un ir piepildījušies pravietiskie vārdi: ”Tautas nāks pie tavas gaismas.” Bet kas ir ”ķēniņi”, kas nāk pie Jeruzālemes ”zaigojošā mirdzuma”? Tie ir cilvēki, ko Dievs svaida ar svēto garu un kas līdz ar to tiek pievienoti ”Dieva Izraēlam”. (Jes. 60:3; Atkl. 5:9, 10.)

Pēc savu zemes gaitu beigām svaidītie kristieši pievienojas ”jaunajai Jeruzālemei” — Kristus ”līgavai”, ko veido 144 tūkstoši Kristus līdzvaldnieku un priesteru. Debesīs viņi atspoguļo Dieva spožumu vēl lielākā mērā. (Atkl. 14:1; 21:1, 2, 24; 22:3—5.)

”Jaunā Jeruzāleme” dos nozīmīgu ieguldījumu tajā, kā piepildīsies Jesajas 60:1. (Salīdziniet Jesajas 60:1, 3, 5, 11, 19, 20 ar to, kas lasāms Atklāsmes 21:2, 9—11, 22—26.) Senatnē Jehovas ieceltie ķēniņi valdīja Jeruzālemē, savukārt drīzā nākotnē, kad būs likvidēta ļaunā pasaule, ”jaunā Jeruzāleme” kopā ar Kristu valdīs pār visu zemi. Bet kādā ziņā tā ”nāks lejā no debesīm, no Dieva”? Tā īstenos uz zemes Jehovas nodomu. ”Tautas dzīvos tās gaismā”, un cilvēki tiks atbrīvoti no grēka un nāves. (Atkl. 21:3, 4, 24.) ”Jaunā Jeruzāleme” panāks, ka ”tiks atjaunots viss”, gluži kā paredzēja Jesaja un citi pravieši. (Ap. d. 3:21.) Šī grandiozā atjaunošana sākās, kad Kristus kļuva par Dieva valstības ķēniņu, un viss patiešām būs atjaunots Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās.