Aizspriedumi var būt vērsti ne tikai pret tiem, kam ir cita tautība, rase, izcelsme vai valoda, bet arī pret citas reliģijas, dzimuma vai sociālās grupas pārstāvjiem. Dažkārt cilvēkiem ir negatīvs viedoklis par kādu viņa vecuma, izglītības, fizisko trūkumu vai ārējā izskata dēļ. Tomēr šie cilvēki paši uzskata, ka ir brīvi no aizspriedumiem.

Vai aizspriedumi varētu ietekmēt arī jūs? Pamanīt aizspriedumus citos ir viegli, turpretī sevī — ne tik vienkārši. Tomēr lielākā vai mazākā mērā mēs visi esam aizspriedumu varā. Kā norāda sociologs Deivids Viljamss, ja cilvēkam ir negatīvs viedoklis par noteiktu ļaužu grupu un viņš sastop kādu, kas pieder pie šīs grupas, ”viņš izturēsies pret šo cilvēku citādi nekā pret pārējiem un pats nemaz nepamanīs, ka viņam ir šāda attieksme”.

Piemēram, Balkānu zemē, kur dzīvo Jovica, ir kāda minoritāte, pret kuru daudziem ir aizspriedumi. ”Man likās, ka neviens, kas pieder pie šīs grupas, nevar būt labs cilvēks,” atzīst Jovica. ”Taču es neuzskatīju, ka esmu aizspriedumains. Es sev teicu: tādi vienkārši ir fakti.”

Daudzas valdības izdod likumus, lai cīnītos ar rasismu un citām aizspriedumu formām. Tomēr aizspriedumi turpina pastāvēt. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka ar likumiem var ierobežot tikai to, ko cilvēki dara. Likumdošana nespēj izmainīt to, ko viņi domā un jūt, bet aizspriedumi ir saistīti tieši ar domām un jūtām. Vai tas nozīmē, ka cīņa ar aizspriedumiem ir lemta neveiksmei? Vai tos ir iespējams pārvarēt?