Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

INTERVIJA | GENE HVANS

Matemātiķis stāsta, kāpēc viņš tic Dievam

Matemātiķis stāsta, kāpēc viņš tic Dievam

Gene Hvans ir dzimis 1950. gadā Taivānas pilsētā Tainaņā. Viņš ir pensionēts Nacionālās Čunčena universitātes matemātikas profesors. Turklāt viņš ir arī Kornela Universitātes (ASV) emeritētais profesors — šajā universitātē viņš lasīja lekcijas un veica pētījumus statistikas un varbūtības teorijas jomā. Daudzus gadus viņš bija to zinātnieku vidū, kuriem ir visvairāk zinātnisko publikāciju statistikas nozarē, un viņš joprojām veic tajā pētījumus. Jaunībā viņš uzskatīja, ka dzīvība ir radusies evolūcijas ceļā, bet vēlāk viņš savu viedokli mainīja. Atmostieties! viņam vaicāja par viņa darbu un reliģiskajiem uzskatiem.

Kādi uzskati jums tika mācīti bērnībā?

Skolā mums mācīja evolūcijas teoriju, bet netika paskaidrots, kā radusies dzīvība. Kad mani vecāki kļuva par daoistiem, es bieži klausījos, ko stāstīja viņu reliģiskie skolotāji, un uzdevu tiem daudz jautājumu. Taču atbildes mani lielākoties nepārliecināja.

Kāpēc jūs kļuvāt par matemātiķi?

Matemātika mani aizrāva jau skolā. Arī universitātē mani visvairāk saistīja matemātika un varbūtības teorija. Manuprāt, skaidri matemātiski pierādījumi ir gan skaisti, gan eleganti.

Kāpēc jūs sākāt interesēties par Bībeli?

1978. gadā mana sieva Dzjinhuei sāka mācīties Bībeli Jehovas liecinieku vadītās nodarbībās, un dažreiz es viņai pievienojos. Tolaik mēs jau dzīvojām ASV. Mana sieva pavisam nesen bija ieguvusi doktora grādu fizikā, bet es studēju statistiku Perdū Universitātē, kas atrodas Indiānas štatā.

Ko jūs domājāt par Bībeli?

Mani iespaidoja Bībelē atrodamais apraksts par to, kā Zeme tika sagatavota, lai uz tās varētu dzīvot cilvēki. Lai gan Pirmajā Mozus grāmatā par sešiem radīšanas posmiem stāstīts vienkāršā valodā, tomēr tas viss saskan ar faktiem, ko nevar teikt par seniem mītiem. * Bet vēl daudzus gadus es īsti neticēju Radītājam.

Kāds tam bija iemesls?

Ticēt Radītājam nozīmēja atteikties no reliģijas, kurā es biju audzināts

Tas savā ziņā bija emocionāls jautājums. Ticēt Radītājam nozīmētu atteikties no reliģijas, kurā es biju audzināts, jo daoisms nemāca, ka pastāv Dievs kā persona jeb Radītājs.

Bet vēlāk jūs mainījāt savus uzskatus. Kāpēc?

Jo vairāk es domāju par dzīvības izcelsmi, jo vairāk es pārliecinājos, ka pirmajam dzīvajam organismam bija jābūt ļoti sarežģītam. Piemēram, šim organismam bija jāspēj vairoties, bet tam ir nepieciešama ģenētiskā informācija un mehānisms precīzai šīs informācijas kopēšanai. Turklāt pat pašai vienkāršākajai dzīvajai šūnai ir vajadzīgi molekulārie mehānismi, kas ļauj izveidot visas jaunās šūnas sastāvdaļas, kā arī ražot un izmantot enerģiju. Kā šādi komplicēti mehānismi varēja nejauši rasties no nedzīvas matērijas? Tas prasītu pārāk daudz nejaušu procesu. Būdams matemātiķis, es nespēju piekrist šādam pieņēmumam.

Kas jūs pamudināja iepazīt tuvāk Jehovas liecinieku mācības?

Ik pa laikam es biju mācījies Bībeli ar Jehovas liecinieku palīdzību. Kad 1995. gadā es biju ieradies Taivānā, es saslimu un man vajadzēja palīdzību. Mana sieva no ASV sazinājās ar Jehovas lieciniekiem Taivānā. Es galīgi novārdzis atrados pie kādas slimnīcas, bet tajā nebija brīvu vietu. Tur mani arī sastapa divi Jehovas liecinieki, kas bija mani meklējuši. Viens no viņiem mani aizveda uz viesnīcu, lai es varētu atpūsties. Kamēr es biju viesnīcā, viņš gādāja par mani, un pēc tam aizveda mani uz citu slimnīcu, kur es saņēmu ārstēšanu.

Šādas patiesas rūpes mani dziļi aizkustināja, un es sāku domāt par to, cik bieži Jehovas liecinieki ir palīdzējuši manai ģimenei. Es sapratu, ka Jehovas liecinieki ar savu ticību atšķiras no citiem. Tāpēc es atsāku mācīties Bībeli, un nākamajā gadā es kristījos.

Vai ticība Dievam nav pretrunā ar jūsu zinātnisko darbību?

It nemaz! Pēdējo gadu laikā es esmu sadarbojies ar zinātniekiem, kas pētī gēnu funkcijas. Pētījumi ģenētikā sniedz ieskatu dzīvības mehānismos. Kad domāju par tiem, mani pārņem apbrīna par Radītāja gudrību.

Lūdzu, miniet kādu piemēru!

Varam padomāt par vairošanos. Dažiem organismiem, piemēram, amēbām, nav divu dzimumu. Šie vienšūnas organismi izveido savas ģenētiskās informācijas kopiju un sadalās uz pusēm — šo procesu sauc par bezdzimumvairošanos. Bet lielākā daļa dzīvnieku un augu vairojas dzimumiski, un šajā procesā apvienojas abu dzimumu organismu ģenētiskā informācija. Ar ko dzimumvairošanās ir ievērības cienīga?

Kāpēc gan vairošanās procesam, kura laikā viens organisms sadalās divos — un tas ir sekmīgi noticis jau neiedomājami ilgu laiku —, bija jāpārtop procesā, kurā ir vajadzīgi divi organismi, lai rastos jauns organisms? Mehānismi, kas nodrošina, ka puse ģenētiskās informācijas tiek ņemta no vīrišķā īpatņa un puse — no sievišķā un ka šī informācija tiek apvienota, ir ārkārtīgi sarežģīti, un to izskaidrošana evolucionārajai bioloģijai rada milzu problēmu. Manuprāt, dzimumvairošanās nepārprotami liecina par saprātīga Radītāja eksistenci.

^ 11. rk. Vairāk informācijas par radīšanas posmiem var atrast brošūrā Vai dzīvība ir radīta? (izdevuši Jehovas liecinieki). Brošūra pieejama arī vietnē www.pr418.com/lv.