Grēks ir jebkura rīcība, emocija vai doma, kas ir pretrunā Dieva normām. Grēks ir Dieva likumu pārkāpšana, izdarot kaut ko tādu, kas ir nepareizs, netaisnīgs Dieva acīs. (1. Jāņa 3:4; 5:17.) Bībelē par grēku dažreiz tiek uzskatīta arī bezdarbība, proti, ja cilvēks zina, kā būtu pareizi rīkoties, bet to nedara. (Jēkaba 4:17.)

 Bībeles oriģinālvalodās vārdi, kas tulkoti ”grēks” un ”grēkot”, nozīmē ”netrāpīt mērķī”. Piemēram, senajā Izraēlā bija īpaši karavīri, kas, metot ar lingu akmeņus, ”nekļūdījās ne par mata tiesu”. Šo izteicienu tulkojot burtiski, būtu jāraksta, ka viņi ”negrēkoja”. (Tiesnešu 20:16.) Tātad grēkot nozīmē neievērot Dieva taisnīgās normas.

 Tā kā Dievs ir Radītājs, viņam ir tiesības noteikt normas, pēc kādām cilvēkiem ir jādzīvo. (Atklāsmes 4:11.) Mēs esam atbildīgi viņam par savu rīcību. (Romiešiem 14:12.)

Vai ir iespējams negrēkot nemaz?

 Nē, nav iespējams. Bībelē ir teikts, ka ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas”. (Romiešiem 3:23; 1. Ķēniņu 8:46; Pulcētājs 7:20; 1. Jāņa 1:8.) Kāpēc tā ir noticis?

 Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, sākumā bija bezgrēcīgi. Viņi bija radīti pilnīgi, pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:27.) Tomēr, nepaklausot Dievam, viņi zaudēja savu pilnību. (1. Mozus 3:5, 6, 17—19.) Kad viņiem dzima bērni, tie pārmantoja šo grēku un nepilnību jau no dzimšanas. (Romiešiem 5:12.) Kā atzina izraēliešu ķēniņš Dāvids: ”Es esmu jau piedzimis vainīgs.” (Psalms 51:5.)

Vai daži grēki ir sliktāki par citiem?

 Jā, ir. Piemēram, Bībelē ir teikts, ka cilvēki Sodomā bija ”ļauni” un ”smagi grēkoja” un ka viņu grēks ”bija ļoti smags”. (1. Mozus 13:13; 18:20.) Apdomāsim trīs faktorus, kas nosaka to, cik nopietns ir izdarītais grēks.

1.    Grēka smagums. Bībelē mēs tiekam brīdināti izvairīties no tādiem smagiem grēkiem kā laulības normu pārkāpšana, elkdievība, zagšana, piedzeršanās, izspiešana, slepkavība un spiritisms. (1. Korintiešiem 6:9—11; Atklāsmes 21:8.) Bībelē minēti arī mazāk smagi, netīši grēki, piemēram, vārdi vai rīcība, kas sāpina citus. (Sālamana pamācības 12:18; Efesiešiem 4:31, 32.) Tomēr Rakstos mēs tiekam mudināti neuzskatīt šos netīšos grēkus par nesvarīgiem, jo tie var mūs novest pie daudz nopietnākiem Dieva likumu pārkāpumiem. (Mateja 5:27, 28.)

2.    Motīvs. Daži grēki ir saistīti ar to, ka cilvēks nezina Dieva prasības. (Apustuļu darbi 17:30; 1. Timotejam 1:13.) Kaut gan Bībelē šādi grēki nav attaisnoti, tie ir nošķirti no apzinātas Dieva likumu pārkāpšanas. (4. Mozus 15:30, 31.) Apzināti grēki nāk no ”ļaunas sirds”. (Jeremijas 16:12.)

3.    Biežums. Bībelē ir nodalīts grēks, kas tiek izdarīts vienreiz, no atkārtotas grēkošanas ilgākā laika periodā. (1. Jāņa 3:4—8.) Tie, kas ”tīši grēko” arī pēc tam, kad ir uzzinājuši, kā būtu pareizi rīkoties, saņems nelabvēlīgu spriedumu no Dieva. (Ebrejiem 10:26, 27.)

 Izdarot smagu grēku, cilvēks var justies satriekts un vainas apziņas nomākts. Piemēram, ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Mani pārkāpumi sniedzas pāri manai galvai, tie ir kā smaga nasta, ko nespēju nest.” (Psalms 38:4.) Tomēr arī šādos gadījumos Bībele neatstāj bez cerības: ”Lai ļaundaris atstāj savu ceļu, lai nekrietnais atmet savus nodomus! Lai viņš atgriežas pie Jehovas, kas būs pret viņu žēlsirdīgs, — pie mūsu Dieva, kas piedos labprāt.” (Jesajas 55:7.)