Hla mus rau

Vim Li Cas Yehauvas Cov Tim Khawv Thiaj Tsis Koom Hu Zaj Nkauj Rau Lub Teb Chaws Thiab Tsis Hawm Tus Chij?

Vim Li Cas Yehauvas Cov Tim Khawv Thiaj Tsis Koom Hu Zaj Nkauj Rau Lub Teb Chaws Thiab Tsis Hawm Tus Chij?

 Yehauvas Cov Tim Khawv yeej saib taus nom tswv thiab saib taus tus chij rau lub teb lub chaw. Thaum lwm tus hu zaj nkauj rau lub teb chaws los sis hawm tus chij, peb yeej tsis tav tsis txwv.

 Tiam sis peb tsis koom ua tej no vim peb ntseeg tias tej kev cai no hla Vajtswv Txoj Lus lawm. Peb yeej xav kom lwm tus saib taus peb txoj kev ntseeg ib yam li peb saib taus lwm leej lwm tus li thiab.

Hauv zaj no

 Phau Vajlugkub qhia li cas?

 Muaj ob yam uas phau Vajlugkub qhia:

  •   Peb yuav tsum pe hawm Vajtswv tib leeg nkaus xwb. Cov lus hais hawm tus chij thiab hu zaj nkauj rau lub teb chaws, ntau zaus yog lus cog tseg tias ib tug yuav npuab siab thiab txhawb lub teb chaws nkaus xwb. Tiam sis phau Vajlugkub hais tias: “Koj yuav tsum pe hawm Yehauvas uas yog koj tus Vajtswv thiab teev tiam nws tib leeg xwb.” (Lukas 4:8) Vim li no, Yehauvas Cov Tim Khawv lub siab thiaj tsis kheev koom ua tej no.

     Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub txwv tsis pub teev dab mlom. (1 Kauleethaus 10:14) Yehauvas Cov Tim Khawv pom tias qhov uas hawm tus chij ces cuag li pe dab mlom lawm. Muaj ib tug sau keeb kwm hais li no tias, “Tus chij yog lub cim ua kev cai teev tiam rau ib lub teb chaws.” a Ib tug kws sau txog cov ntseeg Vajtswv thaum ub hais tias, “Cov ntseeg Vajtswv [thaum ub] yeej tsis kam hlawv xyab hawm tus huab tais [Loos] tus plig. Qhov uas lawv tsis kam ua li ntawd ces zoo tib yam li ib tug neeg uas tsis kam hawm tus chij niaj hnub nim no.” b

    Txawm peb tsis hawm tus chij los, peb yeej tsis mus muab tus chij ua kom puas los sis muab hlawv. Thiab peb yeej tsis lam ua saib tsis taus ib lub cim uas lub teb chaws hawm li.

  •   Txhua leej txhua tus yeej muaj nqis rau Vajtswv. (Tes Haujlwm 10:34, 35) Phau Vajlugkub hais tias: ‘Vajtswv tsim txhua haiv neeg tawm hauv tib tug neeg li roj ntsha los xwb.’ (Tes Haujlwm 17:26) Vim li no, peb thiaj tsis xaiv ntsej xaiv muag los sis xaiv ib haiv neeg twg. Peb yeej saib taus txhua leej txhua tus, tsis hais lawv yuav nyob lub teb chaws twg.​—1 Petus 2:17.

 Yog nom tswv muaj ib txoj kev cai kom peb yuav tsum muaj kev koom tes xwb, Yehauvas Cov Tim Khawv yuav ua li cas?

 Yehauvas Cov Tim Khawv yeej tsis tawm tsam nom tswv. Peb ntseeg tias Vajtswv cia kom muaj nom tswv. (Loos 13:1-7) Vajtswv Txoj Lus kuj qhia kom cov uas ntseeg Vajtswv mloog tej nom tej tswv lus thiab.​—Lukas 20:25.

 Yog nom tswv txoj kev cai ho hla Vajtswv txoj kev cai ne? Muaj tej thaum, peb kuj thov tau kom nom tswv hloov txoj cai. c Tiam sis yog hloov tsis tau ces Yehauvas Cov Tim Khawv “yuav mloog Vajtswv lus heev dua li mloog neeg lus.”​—Tes Haujlwm 5:29.

 Puas yog Yehauvas Cov Tim Khawv xav kom nom tswv thiab lwm leej lwm tus ua li lawv hais?

 Tsis yog. Yehauvas Cov Tim Khawv tsis tuaj ib pawg neeg twg tog los sis ib roog nom tswv twg tog. Thaum peb tsis hawm tus chij los sis tsis hu zaj nkauj rau lub teb chaws, tsis yog vim peb xav tawm tsam nom tswv txoj cai, tiam sis vim yog peb ua raws li peb txoj kev ntseeg.

a Essays on Nationalism, sab 107-108.

b The Way of the Gladiator, sab 212.