Hla mus rau

Lub Pas Hluav Taws Yog Dab Tsi? Puas Zoo Tib Yam Li Lub Hav Kehena?

Lub Pas Hluav Taws Yog Dab Tsi? Puas Zoo Tib Yam Li Lub Hav Kehena?

Phau Vajlugkub qhia li no

 Lub pas hluav taws piv txwv txog txoj kev puas tsuaj mus ib txhis. Nyob hauv phau Vajlugkub qhia tias lub pas hluav taws no zoo tib yam li lub hav Kehena.

Lub pas hluav taws yog lus piv txwv.

 Lub pas hluav taws yog ua lus piv txwv xwb tsis muaj ib qho chaw li ntawd tiag tiag. Muaj 5 nqe nyob hauv phau Vajlugkub piav txog lub pas dej ntawd. (Tshwmsim 19:20; 20:10, 14, 15; 21:8) Cia peb mus piav txog cov uas yuav muab pov rau lub pas dej:

  •   Dab Ntxwg Nyoog. (Tshwmsim 20:10) Nws yog plig xwb hluav taws kub tsis tau nws.​—Khiav Dim 3:2; Cov Thawjtswj 13:20.

  •   Txoj kev tuag. (Tshwmsim 20:14) Txoj kev tuag tsis zoo li tej txhiam laj txhiam xwm yuav muab pov hlawv. Tiam sis tsuas yog piav txog thaum ib tug twg nruam sim “tsis paub dabtsi li.” (Tej Lus Qhia 9:5, 10) Yog li ntawd, hluav taws hlawv tsis tau txoj kev tuag.

  •   “Tus tsiaj” thiab “tus cevlus cuav.” (Tshwmsim 19:20) Ob yam no tsuas yog piv txwv xwb. Yog li ntawd, lub pas dej los kuj yog lus piv txwv tib yam nkaus, tsis yog ib lub pas hluav taws tiag tiag.​—Tshwmsim 13:11, 12; 16:13.

Lub pas hluav taws piv txog txoj kev puas tsuaj mus ib txhis.

 Nyob hauv phau Vajlugkub qhia tias lub pas hluav taws yog “txojkev tuag zaum ob.” (Tshwmsim 20:14; 21:8) Txoj kev tuag zaum ib yog los ntawm Adas lub txim txhaum. Cov uas tuag zaum ib no, Vajtswv yuav tsa lawv ciaj sawv rov qab los thiab yuav tsis muaj txoj kev tuag no ntxiv lawm.​—1 Kauleethaus 15:21, 22, 26.

Cov tuag uas raug pov rau hauv lub pas hluav taws tsis muaj kev cia siab ntxiv lawm

 Txoj kev tuag zaum ob zoo tsis thooj li txoj kev tuag zaum ib es yuav muaj kev vam kev cia siab. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias Yexus muaj “tus yawm sij hauv txojkev tuag thiab qhov tuag,” qhov no qhia tias Yexus yuav tsa cov neeg nruam sim ciaj sawv rov los. (Tshwmsim 1:18; 20:13, King James Version) Tiam sis nws tsis muaj tus yawm sij mus qhib lub pas hluav taws los sis txoj kev tuag zaum ob. Cov neeg tuag no yuav raug puas tsuaj mus li.​—2 Thexalaunikes 1:9.

Lub pas hluav taws zoo tib yam li lub hav Kehena

 Thaum Ib txhia txhais phau Vajlugkub lawv muab lub hav Kehena txhais ua “ntuj tawg.” Txawm li ntawd los, lub hav Kehena tsis yog ib qho chaw uas tsim txom mus ib txhis.

Lub hav Kehena

 Nyob ntawm lub nroog Yeluxalees sab nraum muaj ib lub hav Kehena. Cov neeg Yixalayees nyob txheej puag thaum ub muab tej yam uas lawv xuam pov tseg hlawv rau hauv lub hav ntawd. Lub hav no muaj hluav taws cig tas li thiab muaj kas noj tej qhov uas hlawv mus tsis txog.

 Yexus muab Kehena piv rau txoj kev puas tsuaj mus ib txhis. (Mathais 23:33) Nws hais tias lub hav Kehena muaj “tej kas uas noj lawv ntawd tsis txawj tuag, thiab hluavtaws yuav cig mus ibtxhis li.” (Malakaus 9:47, 48) Nws kuj muab cov lus faj lem nyob hauv Yayayas 66:24 los piav qhia txog lub hav Kehena ntxiv thiab. Nws hais tias: “Lawv yuav pom cov neeg uas ntxeev siab rau kuv tej cev tuag. Cov kas uas noj lawv tej cev yuav tsis tuag thiab yuav tsis muaj leejtwg tua tau tej hluavtaws uas kub lawv ntawd li. Tej cev tuag ntawd yuav qias neeg thoob ntiajteb.” Raws li Yexus zaj kwv huam no, kas tsuas noj thiab hluav taws tsuas hlawv tej cev tuag xwb, tiam sis tsis pom hlawv ib tug twg uas tseem ciaj sia qees. Yog li ntawd, Cov uas muab pov hlawv li no yuav puas tsuaj mus ib txhis tsis yog raug tsim txom.

 Raws li nyob hauv phau Vajlugkub cov uas raug pov rau hauv lub hav Kehena no tsis muaj kev cia siab ib zaug li lawm. Yog li ntawd, tsis hais lub pas hluav taws thiab lub hav Kehena los sis ntuj tawg puav leej piv txwv txog kev puas tsuaj mus ib txhis.​—Tshwmsim 20:14, 15; 21:8; Mathais 18:9.

“Raug kev tsimtxom tas hnub tas hmo mus ibtxhis li”

 Yog lub pas hluav taws piv txog kev puas tsuaj mus ib txhis, vim li cas nyob hauv phau Vajlugkub ho hais tias dab Ntxwg Nyoog, tus tsiaj thiab tus cev lus cuav “yuav raug kev tsimtxom tas hnub tas hmo mus ibtxhis li”? (Tshwmsim 20:10) Plaub yam nram no yuav teb tau lus nug no:

  1.   Yog dab Ntxwg Nyoog raug tsim txom tas hnub tas hmo tiag ces nws kuj nyob tau mus ib txhis. Tiam sis raws li phau Vajlugkub qhia nws yuav raug “rhuav” tshem mus ib txhis.​—Henplais 2:14.

  2.   Vajtswv tsis rau txim rau peb tiam sis nws yuav muab txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.​—Loos 6:23.

  3.   Tus tsiaj thiab tus cev lus cuav tsuas yog hais lus piv txwv xwb, yog li ntawd yuav ua li cas ntes tau coj tsim txom.

  4.   Yog peb ua tib zoo nyeem ces peb yuav pom tau tias dab Ntxwg Nyoog tsis yog raug tsim txom tiam sis yog raug kaw los sis raug rhuav tshem mus ib txhis.

 Nyob hauv phau Vajlugkub lo lus “tsim txom” txhais tau ntau yam. Xwb li, nyob hauv phau Mathais 18:34 phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004 siv lo lus “cov ceev xwm tsim txom,” tiam sis ntau phau Vajlugkub muab lo no txhais tias “tub zov nkuaj.” Qhov no qhia tias lo lus “tsim txom” kuj txhais tias “raug kaw” thiab. Tsis tas li ntawd xwb, nyob hauv phau Mathais 8:29 thiab Lukas 8:30; 31 kuj siv lo lus “tsim txom” rau “lub qhov tob tshaj plaws” thiab. Lub qhov tob tob no tsuas ua piv txwv txog txoj kev tuag los sis raug kaw xwb. Yog li ntawd, qhov uas raug “tsim txom” kuj yog hais tias raug kaw los sis tuag. (Loos 10:7; Tshwmsim 20:1, 3) Nyob hauv phau Tshwmsim kuj muab lo lus “tsim txom” piv txog lwm yam thiab.​—Tshwmsim 9:5; 11:10; 18:7, 10.