Hla mus rau

KEV PAB RAU COV HLUAS

Yuav Ua Li Cas Yog Khwv Dhau Lawm?

Yuav Ua Li Cas Yog Khwv Dhau Lawm?

 Ib txhia khwv heev dhau ua rau lawv lub zog ntaug tas tsis muaj siab ua dabtsi. Koj puas khwv li ntawd thiab? Zaj no yuav pab tau koj!

 Ua cas ib txhia zog ntaug tas?

  •   Ris lub nra hnyav. Ib tug ntxhais hu ua Ntsulim (Julie) hais tias: “Txij thaum kuv yau los cov laus ib txwm kom yus ua zoo rau txhua fab, huas luag ntej, muaj tej hom phiaj zoo kom yus tes haujlwm yimhuab zoo zuj zus tuaj xwb. Lub neej zoo li no mas nra hnyav kawg li.”

  •   Tej twj koos pis tawj. Niaj hnub no peb muaj tej twj koos pis tawj, xov tooj ntawm tes, thiab lwm yam twj nqa nrog nraim peb. Txawm peb txog twg los peb siv tas zog, peb thiaj tsis tau so li.

  •   Pw tsis txaus. Ib tug ntxhais hu Mileedam (Miranda) hais tias: “Kev kawm ntaub kawm ntawv, ua dej num thiab kev lomzem ua rau tej tub ntxhais hluas pw lig sawv ntxov.” Vim yog pw tsis pov khawv li no coob tus cov hluas lub zog thiaj ntaug tag.

 Ua cas ho tsim nyog paub txog tej no?

 Phau Vajlugkub qhuas tus neeg nquag. (Paj Lug 6:6-8; Loos 12:11) Tiamsis phau Vajlugkub kuj tsis qhia kom peb ua haujlwm ntau dhau, ua rau peb nyuaj siab, muaj mob muaj nkeeg.

 Ib tug ntxhais hu ua A-selim (Ashley) hais tias: “Muaj ib zaug, kuv ua haujlwm ib hnub nkaus kuv mas nco tias kuv tsis tau noj mov li. Nimno kuv paub lawm tias tsis zoo rau yus lees ua txhua yam haujlwm tsam yus cia li vau.”

 Phau Vajlugkub thiaj hais tias: “Tus dev uas ciaj tseem zoo dua li tus tsov ntxhuav uas tuag lawm.” (Laj Lim Tswvyim 9:4) Tej zaum yus xav tias yus muaj zog npho yam li tus tsov ntxhuav. Tiamsis yus lub zog yeej txawj ntaug. Yog yus khwv dhau lawm, yuav ua tau mob loj heev rau yus tus kheej.

 Koj yuav hloov li cas?

  •   Txhob lees ua txhua yam haujlwm. Phau Vajlugkub hais tias: “Tus neeg txawj ntse paub txo hwjchim.” (Paj Lug 11:2, TMZ) Peb yuav tsum ceev faj txhob khav tias yus ua tau txhua yam. Yog peb txo hwjchim peb yeej paub ntsuas peb lub zog. Peb tsis lam lees ua tej yam uas peb ua tsis tau.

     Ib tug tub hu ua Ntsawdee (Jordan) hais tias: “Feem coob cov uas zog ntaug tas yog cov uas lees ua txhua yam haujlwm. Yus yuav tsum pom tias yus ua tsis tau txhua yam. Yog peb tsis txo hwjchim thaum kawg peb tsis muaj zog thiab tsis muaj siab ua dabtsi.”

  •   So kom txaus. Phau Vajlugkub hais tias: “Qhov uas yus muaj kev kaj siab me ntsis zoo dua li yus ob txhais tes ua haujlwm txhua lub sijhawm. Tej ntawd tsuas zoo ib yam li caum cua xwb.” (Laj Lim Tswvyim 4:6, TMZ) Cov neeg tshawb fawb qhia tias yuav tsum pw kom txaus lub hlwb thiaj khiav zoo. Cov hluas yuav tsum pw li 8 rau 10 txoos teev txhua hmo, tiamsis feem coob tsis ua li ntawd.

     Ib tug ntxhais hu ua Npluavlees (Brooklyn) hais tias: “Yav tas los thaum kuv muaj haujlwm ntau heev ua, kuv pw tsis txaus li. Yog kuv pw 1 los 2 txoos teev ntxiv xwb twb pab tau kuv lawm ntau, kuv ua tau haujlwm zoo dua thiab kaj siab dua.”

  •   Ntsuas koj lub sijhawm kom zoo. Phau Vajlugkub hais tias: “Yog yus ua tib zoo npaj tseg, yus yuav muaj nplua mias.” (Paj Lug 21:5, VTL) Xyaum ntsuas koj lub sijhawm thiab koj lub zog mam ua koj tes haujlwm. Yog koj xyaum li no thaum hluas, yuav pab tau koj mus tas lub neej.

     Ib tug ntxhais hu ua Vanexa (Vanessa) hais tias:Yog koj muab koj tej haujlwm sau cia ces koj yuav tsis ntxhov siab ua luaj twg. Koj yuav pom tias koj muaj haujlwm ntau los tsawg, thiab paub tias yuav ua qhovtwg ua ntej. Ua li no koj thiaj tsis khwv lub zog ntaug tas.”