Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Zoo Siab Pub Rau Luag Tau Dabtsi?

Zoo Siab Pub Rau Luag Tau Dabtsi?

THAUM Alexandra tseem zaum hauv lub tsheb npav tos yuav hla ciam teb mus rau lwm lub tebchaws hauv Amelikas qab teb, nws hnov leejtwg hais tias, “Cia lub tsheb npav mus tiamsis tus txivneej Suav mus tsis tau!” Alexandra thiaj tawm mus saib seb yog li cas. Nws pom ib tug txivneej Suav hais tau lo puav lus Xapee, tabtom piav nws zaj rau tus neeg zov qhov rooj. Alexandra nyob hauv Yehauvas Cov Timkhawv ib lub koom txoos Suav, nws thiaj pab txhais lus rau nkawd.

Tus txivneej Suav piav tias nws muaj ntaub ntawv tiamsis tub sab muab nyiag tas lawm. Tus tub ceev xwm tsis ntseeg nws thiab kuj xav tias Alexandra nyiag tibneeg hla tebchaws. Thaum kawg, tub ceev xwm muab tus txivneej Suav nplua 20 duas las mam tso nws mus. Tiamsis tub sab kuj nyiag nws cov nyiaj tas lawm thiab, Alexandra thiaj pab them. Tus txivneej Suav ua Alexandra tsaug thiab hais tias nws mam them ntau npaug rov qab. Alexandra teb tias yeej tsim nyog pab lawm nws tsis xav tau nqe zog. Alexandra kuj muab ob peb phau ntawv Vajlugkub rau nws thiab txhawb kom nws kawm Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Timkhawv.

Thaum peb hnov txog tej zaj zoo li no ua rau peb sov siab kawg, puas yog? Txawm cov uas coj txojkev ntseeg twg los xij puavleej txawj ua zoo rau lwm tus. Koj puas muaj lub siab dav pub rau luag li no? Zoo rau peb xav txog lo lus nug no rau qhov Yexus hais tias, “Qhov uas pub rau luag ua rau yus kaj siab dua li txais luag li los.” (Tubtxib Tes Haujlwm 20:35) Cov neeg tshawb fawb pom tias yog yus muaj siab dav pub rau luag yus yeej tau zoo dua. Cia peb kawm ntxiv seb tau zoo li cas.

“TUS UAS XYIV FAB MUAB”

Thaum ib tug pub rau luag nws yeej zoo siab dua tiag. Tus tubtxib Povlauj hais tias, “Vajtswv hlub tus uas xyiv fab muab.” Nws hais txog cov Khixatia uas muaj lub siab dav pub rau cov ntseeg uas txom nyem. (2 Khaulee 8:4; 9:7) Tsis yog Povlauj hais tias lawv pub vim lawv zoo siab, nws hais tias lawv zoo siab vim lawv muaj pub.

Cov neeg txawj ntse tshawb pom tias thaum yus pub rau luag, ‘yus feem hlwb uas pab kom yus zoo siab, tso siab, thiab muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus, cig tuaj.’ Luag kuj tshawb pom tias thaum yus ‘muab nyiaj pub rau lwm tus ua rau yus kaj siab dua li yus muab siv rau yus tus kheej xwb.’

Peb txhua tus yeej ua tau ib tug uas “xyiv fab muab.” Txhob tu siab yog koj muab tsis tau npaum li koj lub siab xav. Tsis tas yuav muab ntau ntau, cia li zoo siab hlo muab xwb. Yehauvas Cov Timkhawv ib tug tau xa lus rau cov uas luam phau ntawv no tias, “Tau ntau xyoo, kuv tsuas pab tau mentsis nyiaj rau lub Tsev Nceeg Vaj xwb. . . . Tiamsis Vajtswv Yehauvas tau muab ntau npaug rov rau kuv tshaj li kuv muab lawd. . . . Ua tsaug uas kuv tseem muaj feem pub li no thiab. Kuv zoo siab kawg li.”

Yeej pub tau lwm yam thiab, tsis yog nyiaj txiag xwb.

PAB TAU YUS NOJ QAB NYOB ZOO

Yus ua siab dav pub rau lwm tus yuav pab tau yus thiab

Phau Vajlugkub hais tias, “Tus uas hlub luag yuav rov ua rau nws tau zoo, tiamsis tus uas nyaum yuav rov ua rau nws mob.” (Paj Lug 11:17) Tus neeg siab zoo nws khuvleej luag. Nws ua siab dav lauj sijhawm, siv dag zog thiab lwm yam los pab lwm tus. Qhov uas nws ua li ntawd pab tau nws ntau yam, kuj ua rau nws noj qab nyob zoo thiab.

Raws li tau tshawb pom, cov uas pab lwm tus kaj siab dua, lawv kuj noj qab nyob zoo dua thiab. Txawm cov uas mob hnyav heev xws li, multiple sclerosis thiab HIV los kuj nquag lawm ntau. Cov uas thum tau cawv los kuj tsis xav rov mus haus, thiab pab tau lawv tus mob nyuaj siab zoo zog tuaj.

Vim li cas ho pab tau lawv li no? Cov neeg txawj ntse tshawb pom tias “txojkev khuvleej, kev siab dawb siab zoo, pab tau yus xav ntsoov txog tej yam zoo xwb.” Tsis tas li ntawd, feem coob cov uas pub rau luag, siab yeej tus dua thiab tsis tshua muaj ntshav siab. Thaum muaj ib siab ob qeg, yog lawv pab lwm tus kuj pab tau lawv kaj siab tuaj thiab.

Muaj tseeb tiag, thaum yus pub rau luag lwm tus, yeej pab tau yus heev.

IB LEEG PUB IB LEEG

Yexus txhawb cov raws nws qab tias, “Cia li pub rau luag, mas nej thiaj li tau txais. Nej yuav tau txais co ceev nias puv nkaus thoob phwj yos rau hauv nej lub xubntiag. Nej muab lub thoob twg luj rau luag, yuav muab lub thoob ntawd luj rov rau nej ib yam nkaus.” (Luka 6:38) Yog li ntawd, thaum yus pub rau luag, luag yuav zoo siab thiab xav pub rau lwm tus thiab. Yog ib leeg pub rau ib leeg li no, yuav muaj kev sib koom siab thiab cog kev phoojywg zoo.

Yog ib leeg pub ib leeg, yuav muaj kev koom siab thiab cog phoojywg zoo

Cov neeg tshawb fawb pom tias, “thaum leejtwg mob siab txog yus, kuj ua rau yus mob siab txog lwm tus thiab. Txawm yus nyeem txog tej yam zoo uas luag tau ua xwb los twb rub tau yus mus pub lwm tus lawm.” Lawv kuj tshawb pom tias ‘yog ib tug ua siab dav yeej txhawb tau coob tus, tsis hais cov uas nws paub thiab tsis paub, los ua siab dav li nws.’ Nyob rau ib thaj tsam twg txawm ib tug muaj lub siab dav xwb los, twb pab tau sawvdaws txawj sib hlub sib pab lawm. Koj puas xav nyob ib qho chaw zoo li ntawd? Yeej xav xwb. Yog ib leeg xyaum pub rau ib leeg txhua tus yuav txawj sib pub.

Tau muaj li no hauv lub xeev Florida, tebchaws U.S.A. Yehauvas Cov Timkhawv tau mus pab cov neeg uas raug cua daj cua dub nplawm. Thaum lawv tabtom tos tej khoom kho vaj kho tsev tuaj, lawv pom ib lub ntsa vaj vau tas lawv thiaj pab kho rau tus tswv tsev ua rau nws zoo siab heev. Nws thiaj sau ib tsab ntawv mus rau Yehauvas Cov Timkhawv lub koom haum tias, “Kuv zoo siab kawg li. Kuv tsis tau ntsib dua ib co neeg siab dawb npaum li ntawd.” Nws nco cov Timkhawv txiaj ntsig heev, nws thiaj pub nyiaj siab dawb los txhawb tes haujlwm uas nws qhuas tias ‘zoo tshaj plaws.’

XYAUM TUS UAS SIAB DAWB TSHAJ PLAWS

Cov neeg txawj ntse tshawb pom tias “zoo li tibneeg ib txwm muaj lub siab xav pab lwm tus. Txawm tej menyuam mos tsis tau txawj hais lus los lawv twb txawj mob siab lwm tus lawm.” Vim li cas? Phau Vajlugkub hais tias Vajtswv tsim tibneeg muaj “nws tus yam ntxwv.” Lawv thiaj txawj mob siab lwm tus ib yam li Vajtswv.Chiv Keeb 1:27.

Vajtswv Yehauvas yog tus muaj lub siab dav. Nws yog tus Tswv Tsim uas pub txojsia thiab ib puas tsav yam zoo rau peb, kom peb muaj kev zoo siab. (Tubtxib Tes Haujlwm 14:17; 17:26-28) Thaum peb kawm Vajlugkub peb yuav hajyam nrog peb Leej Txiv saum ntuj ceeb tsheej sib raug zoo. Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv yuav pub lub neej zoo kawg nkaus yav tom hauv ntej rau peb. * (1 Yauhas 4:9, 10) Vajtswv Yehauvas tsim peb kom muaj siab dav li nws. Yog li ntawd, thaum peb pub rau luag yuav ua rau Nws zoo siab kuj pab kom peb noj qab nyob zoo thiab.Henplais 13:16.

Koj puas nco qab Alexandra lawd? Nws puas tau nqe zog dabtsi? Ib tug uas nrog lawv caij tsheb npav hais tias nws muab nws cov nyiaj xuam pov tseg xwb. Tiamsis thaum mus txog chaw, tus txivneej Suav hu nws cov phoojywg nqa 20 duas las tuaj rau Alexandra. Tus txivneej txawm pib kawm Vajlugkub thiab 3 lub hlis tom qab ntawd ua ciav Alexandra rov ntsib nws hauv Yehauvas Cov Timkhawv rooj sib txoos 3 hnub, ua lus Suav hauv tebchaws Peru. Tus txivneej nco Alexandra txiaj ntsig heev, nws thiaj caw Alexandra thiab cov phoojywg mus noj mov hauv nws lub khw.

Yog koj ua siab dav pab lwm tus, koj yeej yuav muaj kev xyiv fab. Koj yuav yimhuab muaj kev zoo siab yog koj pab tau lwm tus los paub txog Vajtswv Yehauvas tus uas pub txhua yam zoo rau peb! (Yakaunpau 1:17) Ua li, koj puas zoo siab pub rau luag thiab?

^ nqe 21 Yog xav paub ntxiv, mus saib phau ntawv Phau Vajlugkub Qhia Txog Dabtsi Tiag? uas Yehauvas Cov Timkhawv luam tawm. Kuj muaj nyob hauv www.pr418.com/hmn. Mus saib TEJ NTAUB NTAWV > NTAUB NTAWV LOJ THIAB ME.